Šodien – Lielajā piektdienā kristieši piemin Kristus nāves dienu un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas dienu.
Baznīca šai dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Pestītāja tēls pie krusta.
Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta krustā sistā kājas. Pēc tam seko svētās Komūnijas rits un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz “Kristus kapa” altāri. Šai altārī ziedos, un sveču gaismā ticīgie skata Kunga Jēzus tēlu (guļošu kapā) un virs tā – monstrancē Vissvētāko Sakramentu.
Katoļi Lielajā piektdienā visā pasaulē iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.
Vispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33.gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34.gadā.
