Pagājušā gada rudens un ziemas vētrās jūra pamatīgi izskalojusi krastu pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Šķēdē, kā arī sapostījusi tur iepriekš uzstādītās pagaidu krasta aizsargbūves – laukakmeņu gabionus, “Rietumu Radio” informēja uzņēmuma “Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus, situāciju raksturojot kā dramatisku.
Tiek lēsts, ka jūra rudenī un ziemā noskalojusi aptuveni desmit metrus platu krasta joslu, nopostīta arī lielākā daļa no puskilometru garā aizsargvaļņa, ko uzņēmums sācis veidot aptuveni pirms desmit gadiem. Aizsargvalnis esot regulāri apsekots un papildināts ar jauniem laukakmeņu gabioniem, taču šī ziema, kā sacīja Dejus,” iecirtusi pamatīgus robus krasta stiprinājumos”.
Ja uzņēmums “Liepājas ūdens” neko nedarītu, lai postījumus novērstu un krasta stiprinājumus atjaunotu, jūra agrāk vai vēlāk, kā sacīja Dejus, noskalotu arī attīrīšanas iekārtas.
Uzņēmums “Liepājas ūdens” tuvākajā laikā plāno veikt krasta stiprinājumu uzmērījumus un pēc tam, konsultējoties ar ekspertiem un projektētājiem, meklēs iespējamos risinājumus un līdzekļus krasta stiprinājumu atjaunošanai. Taču, kā atzina Dejus, pašlaik kardināli jauns risinājums šai problēmai līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams.
Ar krasta noskalošanu saistītās problēmas atrisinātu mola celtniecība. Pirms dažiem gadiem jau ir izstrādāts šādas aizsargbūves tehniskais projekts, taču uzņēmumam “Liepājas ūdens” līdz šim nav izdevies atrast nevienu Eiropas Savienības fondu programmu, kuras ietvaros varētu pretendēt uz līdzekļiem mola būvniecībai. Kā informēja Dejus, šādas aizsargbūves celtniecība izmaksātu ap 5 miljoniem latu, gan piebilstot, ka aprēķini veikti aptuveni pirms trim gadiem.
Blakus attīrīšanas iekārtām, dažus desmitus metru no jūras krasta, atrodas arī memoriāls holokausta upuriem, ko atklāja 2005. gadā.
