Vairāki portāla apmeklētāji pauda sašutumu un neizpratni, kāpēc uz pasākumu 9. maijā pie pieminekļa Liepājas atbrīvotājiem organizēti, skolotāju pavadībā vesti sākumskolas klašu audzēkņi. Normatīvie akti, apstiprinātā vēstures mācību programma un valstiskā nostāja paredz, ka Otrā pasaules kara beigas tiek atzīmētas 8. maijā, līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē. 9. maiju kā Uzvaras dienu kopš 1965. gada atzīmēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), tagad tradīciju turpina tās mantiniece – Krievijas federācija.
3. pamatskolas direktors Aleksandrs Kozičs apstiprināja, ka viena sākumskolas klase ar skolotājiem devusies uz pasākumu 9. maijā, divas klases todien pieteikušas, ka strādās Tosmares kapos, sakopjot veterānu kapavietas. (pozitīvam salīdzinājumam – 2. vidusskolas skolēni kapus sakopa 8. maijā.).
Precīzāk – vai tā bija kā vēstures stunda, klases audzināšanas stunda vai kāda cita motivācija – A. Kozičs uzreiz nemācēja pateikt, taču piebilda, ka esot daudz un dažādi skaidrojumi un viedokļi par šiem datumiem. Pēc sazināšanās ar konkrētās klases skolotāju pastāstīja – tā bijusi Ētikas stunda, klase Eiropas dienā apmeklējusi pasākumu pie pieminekļa, tur bijuši arī bērnu vecāki.
No 12. vidusskolas vairāki sākumskolas bērni piedalījušies pasākumā pēc pasākuma organizētāja – Krievu kopienas uzaicinājuma, proti, tie bērni, kuri piedalās folkloras ansamblī.
No 7. vidusskolas uz pasākumu paši pēc sava lēmuma esot devusies 10.a klase, portāls noskaidroja skolā.
“Par propagandu runājot – tas ir klupšanas akmens,” atzīst Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta vadītājs Normunds Venžega. Tomēr skolas organizēts šī pasākuma apmeklējums esot iemesls pārbaudei, vai tas neskar izglītojamā tiesības, taču nepieciešama papildus informācija, “ciktāl tas ir plānots un kā tas iet kopā ar mācību programmu”.
Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, komentējot skolēnu organizētu piedalīšanos 9. maija kā Uzvaras dienas pasākumā, portālam atzina, ka skolu direktoriem vajadzētu uzņemties atbildību par par šādu ideoloģisku diversiju. “Manā skatījumā svinēt 9. maiju kā uzvaras dienu Latvijā ir vismaz nepiedienīgi. Otrais pasaules karš Eiropā beidzās 8. maijā, kad arī piemin karā kritušos. 9. maijā Latvijas tautai sākās gandrīz 50 gadu ilgs moku ceļš padomju okupācijas apstākļos. Jo īpaši nepieļaujami ir iesaistīt svētku svinēšanā šajā datumā skolniekus. Ja grib izaudzināt jaunatni par Latvijai lojāliem pilsoņiem, nedrīkst ļaut turpināt iepotēt bijušo padomju ideoloģiju, kurai ar patiesību nav nekāda sakara.” I. Vaidere atzīmēja, ka Latvija esot unikāla ar to, ka ir partijas un politiķi, kas negrib skatīties patiesībai acīs un to atzīt.
Tā kā likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 11. pantā noteikts aizliegums izmantot PSRS simboliku, to nomainījuši Krievijas Federācijas karogi un kopš 2005. gada arī tā sauktās Georga lentītes. “Kolektīvā līmenī Georga lentīte vieno un stiprina – stiprina brendu par Krieviju gan kā cariskās Krievijas, gan Padomju lielvaras diženuma mantinieci. Par Krieviju kā ģeržavu. Un ļauj ikvienam sajusties piederīgam tās varenībai un spēkam,” skaidro brendu eksperts Krišjānis Papiņš.
