Ja Latvija nepieļaus iepriekšējās kļūdas, un, zinot neseno sāpīgo pieredzi, šādas kļūdas pārskatāmā nākotnē, visticamāk, pieļautas netiks, tad ļoti straujas inflācijas riska Latvijā nav, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Tomēr inflācija Latvijā var būt mazliet augstāka nekā Eiropas Savienības nobriedušajās ekonomikās, pieļauj Kazāks, skaidrojot, ka strauji augošās valstīs, kurās notiek produktivitātes un ienākumu līmeņa konverģence jeb izlīdzināšanās ar attīstītākām valstīm, tīri objektīvu iemeslu dēļ inflācijai ir tendence būt straujākai.
“Kā vienu no piemēriem var minēt Balassas-Samuelsona efektu, kad straujāka produktivitātes izaugsme tirgojamo preču un pakalpojumu sektorā izraisa cenu kāpumu netirgojamo preču un pakalpojumu sektorā, ja tur produktivitātes kāpums nav tik straujš. Tomēr, ja cenu kāpums iet roku rokā ar vairāk vai mazāk līdzvērtīgu produktivitātes kāpumu, lielām bažām nevajadzētu būt, jo konkurētspēja nezūd. Bažas ir tad, ja cenu kāpums būtiski pārsniedz produktivitātes kāpumu,” skaidroja Kazāks.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā monetārās politikas ierobežotās manevrēšanas iespējas un pastāvot fiksēta valūtas kursa režīmam, Latvijai varētu būt problemātiski vidējā termiņā saglabāt zemu inflāciju. Šādas prognozes izteiktas Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajā Konverģences ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijā pastāv inflācijas augšupvērstie riski, kas īpaši saistīti ar augstākām preču cenām un krasāku darba samaksas kāpumu, lai gan vienlaikus zemāka ekonomiskā izaugsme, nekā gaidīts, liecina par lejupvērstu risku.
ECB Konverģences ziņojumā norāda, ka izlīdzināšanās process vidējā termiņā varētu ietekmēt inflāciju, ņemot vērā to, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā vēl joprojām ir būtiski zemāks nekā eirozonā un cenu līmenis – aptuveni par 30% zemāks nekā eirozonā. Tomēr esot grūti novērtēt šā izlīdzināšanās procesa radītās inflācijas ietekmes precīzu apmēru.
Savukārt, atsākoties kreditēšanas kāpumam un pastāvot fiksēta valūtas kursa režīmam, pamatā esošā reālā valūtas kursa pieauguma tendence, iespējams, izpaudīsies kā augstāka inflācija.
Kā ziņots, ECB trešdien paziņoja, ka neviena no astoņām valstīm, kas atrodas gaidīšanas sarakstā uz eiro ieviešanu, pagaidām nav sasniegusi visus nepieciešamos eirozonas dalībvalsts kritērijus. ECB šādus paziņojumus publisko vismaz reizi divos gados par to Eiropas Savienības dalībvalstu panākto progresu eiro ieviešanai, kas vēl nav pievienojušās eirozonai.
