Par spīti eirokrīzei un tam, ka starptautisku palīdzību glābties no finanšu problēmām prasa arvien vairāk valstu, iedzīvotāju ticība Eiropas Savienībai nav sasniegusi rekordzemo 1997.gada līmeni. Jaunākais “Eurobarometer” pētījums liecina, ka puse eiropiešu Savienību kopumā vērtē pozitīvi, bet puse no visiem pilsoņiem savas valsts esamību Eiropas Savienībā nevērtē pozitīvi.
Tomēr, kā liecina jaunākais eirobarometra pētījums- tikai viens no pieciem šajā grupā ietilpstošajiem norāda – būt Eiropas Savienībā ir izteikti slikti. Katrs trešais netic, ka viņa valsts gūst kādu labumu no dalības apvienībā. Sabiedriskās domas noskaņa pret Savienību tiek vērtēta daudz maz labvēlīgi, secināts pētījumā.
Vecajās dalībvalstīs atvērtāki tai ir pilsoņi no Beniluksa valstīm, Īrijas, Dānijas, skeptiskāki ir briti un austrieši. Savukārt, tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs attieksme pret Savienību ir izteikti pozitīva Polijai, Slovākijai, neitrālāka – abām mūsu kaimiņvalstīm un Rumānijai, pretstatā iepriekš nosauktajām- tiek izcelta Latvija un Kipra, kuru noskaņojums pret Savienību esot drūms.
Jau vairākus gadus Eiropas ombuda Nikifora Diamandura uzdevums ir tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem, viņš uzskata, ka zemo uzticības līmeni lielā mērā veidojusi finanšu krīze: “Krīze skar Eiropas savienības dalībvalstu nervu sistēmu. Daudz pilsoņu par to ir ļoti norūpējušies. Domāju, ka tā cena, ko Eiropas Savienībā maksā par šāda veida situāciju, ir arvien iedragātā uzticēšanās Eiropas Savienības institūcijām. Domāju, ka labākais veids, kā to risināt, ir trim galvenajām Eiropas Savienības institūcijām – Eiropas parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Komisijai neizvairīties no problēmām un tās risināt.”
Arī Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies uzticība Eiropas Savienībai. Sociologs Arnis Kaktiņš Latvijas Radio saka – tā nekad nav bijusi pārāk stipra. Ja pirmajos gados, kopš iestājāmies Savienībā, to pozitīvi vertēja apmēram 40 procenti iedzīvotāju, tad tagad tie knapi sasniedz 30, bet pašā finanšu krīzes plaukumā uzticībā lielajai apvienībai brīžam samazinājusies pat līdz 20 procentiem. Kaktiņš norāda, ka viennozīmīgi vilšanos vairoja tas, ka Savienība nespēja palīdzēt cilvēkiem tādā mērā, kā viņi to vēlētos. Pagājušajā gadā veiktais pētījums parāda arī citus faktorus, kas veidojis tik skeptisku mūsu valsts iedzīvotāju attieksmi. Kaktiņš arī stāsta, ka lielu ietekmi uz attieksmi atstāj tas, ka bieži vien mūsu politiķi nepopulāros lēmumus pieņem, aizbildinoties ar Eiropas Savienības prasībām, un ļoti nozīmīgi ir tas, vai cilvēki vispār interesējas par Savienībā notiekošajiem procesiem.
Līdzīgā Eirobarometra pētījumā šī gada janvārī atklājās, ka pilsoņi Savienībai tic vairāk nekā savas valsts valdībai.
