Šodien Liepājas muzeja ekspozīcijas “Liepājas okupāciju režīmos” telpās K.Ukstiņa ielā 7/9, Liepājā, atklās tematisko izstādi “Viena tautība – dažādi likteņi” par ebreju tautības medicīnas darbiniekiem, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā Liepājā un tās apkārtnē.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju.
Pirmoreiz Liepājas vēsturē apkopota informācija par tiem ebreju tautības ārstiem, farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm un citiem medicīnas darbiniekiem, kuri strādāja Liepājas pilsētā, Pāvilostā, Aizputē, Vaiņodē, Liepājas un Aizputes apriņķī. Visvairāk uzmanības veltīts šo cilvēku profesionālajai darbībai pirms Otrā pasaules kara un viņu likteņiem Otrā pasaules kara laikā.
Lai izstāde būtu daudzveidīgāka ar informāciju un materiāliem, Liepājas muzejs lūdza iedzīvotājus piedalīties izstādes veidošanā.
Daudzi vecāka gadagājuma liepājnieki atceras izcilus Liepājas ebreju tautības ārstus, farmaceitus un citus medicīnas darbiniekus, kuri strādāja vai praktizēja Liepājā un tās apkārtnē. Diemžēl vairāku pilsētnieku atmiņās ir arī traģiski momenti, kas saistīti ar Otrā pasaules kara notikumiem un pilsētas ebreju sistemātisku iznīcināšanu.
1939.gadā Liepājā strādāja 85 ārsti, no kuriem 29 (33%) bija ebreju tautības. Starp tiem minami Mozus un Samuels Tāli, tēvs un dēli Joseļi, Abrams un Ickins Levenšteini, bērnu ārsti Heimanis Rabinovičs un Jozefs Fridbergs un citi. Liepājas reģionā strādāja pieci ebreju ārsti – Leo Glikmanis (1904-1941) Aizputē, Abrams Levenšteins (1903-1941) Pāvilostā, Jazeps Levs (1899-1941) Klosterē, Mozus Sofers (1888-1941) Nīkrācē un Frida Joffe (1899-1941) Vaiņodē.
Uz Liepāju pēc vācu tautības personu repatriācijas atnāca strādāt vēl vairāki ārsti, piemēram, Teodors Volframs un Benjamins Tečs. Padomju okupācijas laikā 1941.gada 25.jūnijā tika nogalināts pilsētas slimnīcas galvenais ārsts Teodors Volframs.
Savukārt vācu okupācijas laikā 1941.gadā no 33 ārstiem tika nogalināti 28. Bet 1942.gadā no pilsētas ārstiem Liepājas geto tika ievietoti ginekologs Izaks Barons, otorinolaringologs Bērs Deslers, sieviešu slimību ārsts Simons Plockins, ādas un venērisko slimību ārsts Morduchs Veinreihs un ķirurgs Maksims Ziks.
No šīm piecām personām tikai Veinreichs un Ziks, kas bija pārcietuši dažādu geto un koncentrācijas nometņu šausmas, pēc kara atgriezās Liepājā un turpināja strādāt pilsētas slimnīcā un poliklīnikā. Arī no citu nozaru medicīnas speciālistiem – farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm, žēlsirdīgajām māsām, kosmētiķēm un citām personām – tika nogalināti gandrīz visi pārstāvji.
Otrais pasaules karš atstāja smagas rētas ne tikai ebreju ārstu vidū. No 85 ārstiem 1939.gadā Liepājas pilsētā 1946.gadā bija palikuši tikai astoņi.
Pilsēta pilnībā bija zaudējusi visus vācu tautības ārstus, gandrīz visus ebreju tautības ārstus, un tikai daži latviešu tautības ārsti turpināja savu darbību Liepājā.
Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” būs skatāma līdz 28.oktobrim.
