23. jūlijā plkst.13 Liepājas reģionālajā slimnīcā tiks skaidrots, kāda ir projekta Glābējsilīte laikā izstrādāto Ceļa vārdu būtība. Visiem interesentiem projekta vadītāja Laura Zvirbule pastāstīs, kā tapa ideja par Ceļa vārdiem, kā arī varēs aplūkot, kādi izskatās Ceļa vārdi un kas tajos ielikts.
Ceļa vārdus veido projekta himna (grupas re:public dziesma “Darīt šitā? Darīt tā!”), visas lietas, kas tikušas atstātas kopā ar mazuli Glābējsilītē (piemēram, pudelīte, zīmīte no vecākiem, drēbītes) un divas vēstules. Vēstule bērniņam, lai sniegtu visu pieejamo informāciju par viņa dzīves pirmajiem mirkļiem, bet vecākiem – kā pareizāk un kad tieši ar bērnu runāt par to, ka viņš ticis atstāts Glābējsilītē. Ceļa vārdus palīdzēja sagatavot RSU Psihosomatikas klīnikas ārsti-psihoterapeiti (www.psihosomatika.lv).
Glābējsilīte ir vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savu mazuli. Tāpat tā ir vieta, kur vēlreiz aizdomāties, vai tik tiešām esmu gatavs atteikties no sava mazuļa, jo bērnam vislabāk ir būt kopā ar saviem vecākiem.
Pie Latvijas Glābējsilītēm ir tālruņa numuri, uz kuriem zvanot, var saņemt gan emocionālu, gan praktisku palīdzību. Glābējsilīte ir izejai vienīgi tad, ja nākamais solis būtu noziegums. Savu bērnu pametot vai pastrādājot šausmīgu noziegumu, mazuli atgūt atpakaļ nevarēs nekad. Mazuli, kas atstāts Glābējsilītē, var atgūt – kamēr viņš nav oficiāli adoptēts un ja bāriņtiesa lemj, ka atgriešanās pie bioloģiskajiem vecākiem ir bērna interesēs. Pie Glābējsilītes nav ne kameru, ne apsardzes.
Plašāk www.babybox.lv.
