Autobūve pašlaik nonākusi līdz līmenim, kad automobiļiem un to sastāvdaļām jau projektēšanas stadijā tiek ielikts iespējami mazāks resurss – lai tikai iztur nedaudz vairāk par garantijas termiņu. Tas izveidojies konkurences, pašizmaksas un rezerves daļu tirgus dēļ, norāda izdevums Auto Bild.
Tam visam vēl esot jāpieliek klāt nemitīga tiekšanās pēc ekonomiskuma, ekoloģiskuma un augstāka komforta. Rezultātā automobiļiem esot arvien sarežģītāka elektroniskā vadība un mehāniskā daļa. Diemžēl tas novedis pie tā, ka mūsdienu automātiskā pārnesumkārba, līdzīgi kā viss auto, izrādās visai kaprīzs un ne īpaši ilgmūžīgs mehānisms, no kura «visu krējumu nosmeļ» pirmais īpašnieks.
Nākamajiem mašīnas lietotājiem tiekot tuvu resursa beigām nolietoti galvenie agregāti un neizbēgamas problēmas ar elektroniku.
Labāko moderno hidraulisko automātu resurss esot līdz 250-300 tūkstošiem kilometru. Līdzīgi esot ar DSG divsajūgu robotizētajām pārnesumkārbām. Konstruktīvo īpatnību dēļ visīsākais mūžs esot variatoriem, kuri parasti kalpojot nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem kilometru.
Izdevums uzsver, ka tas ir ar saudzīgu apiešanos un atbilstošām apkopēm, turklāt veiksmīgākajiem modeļiem.
Ikdienā, strādājot ar visdažādākajām transmisijām, Cēsu rūpnīcas Recro speciālistiem esot savs vērtējums par dažādu firmu automātisko pārnesumkārbu konstrukciju. Salīdzinoši labi nostrādāti esot Audi, BMW un Lexus automāti. Diezgan labi nākotnē varētu būt KIA/Hyundai, kuri paši sākuši konstruēt transmisijas.
