Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.
Jāatgādina, ka 23.jūlijā Vitronic Baltica un partneri gatavojās piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus izveidojušās situācijas risināšanai. Uzņēmuma preses sekretāre Antra Gaile norādīja, ka priekšlikumu sagatavošana vēl esot procesā. Uzņēmuma mērķis esot pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam priekšlikumus un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību.
Līdz 23. jūlijam uzņēmums kopumā bija uzstādījis un nodevis policijai 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi. Jāatgādina, ka kopumā ir jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 60 jābūt tukšiem.
Šā gada 23. maijā policija konstatēja, ka stacionārie fotoradari nav uzstādīti tādā daudzumā, kā to paredz līgums, tāpēc dienu vēlāk – 24. maijā – VP priekšnieks Ints Ķuzis uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri nosūtīja otro brīdinājumu, kas turpināja janvārī iesākto līguma laušanas procedūru.
«Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības. Konkrētas sankcijas līguma laušanas gadījumā līgumā nav noteiktas, iesaistītās puses ir atbildīgas par nodarītajiem zaudējumiem,» DB iepriekš skaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte.
Iepriekš arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa norādīja, ka Valsts policija visdrīzāk nāksies lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.
E. Siliņa norādīja, ka 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja E.Siliņa, raksta Leta.
Kā skaidroja R. Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.
Jautāta, kādas būs līguma izbeigšanas sekas, E.Siliņa atbildēja, ka pagaidām to vēl ir grūti prognozēt. Katrā ziņā visas ātruma mērierīces pieder uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri, valsts tās nav pirkusi, tikai vienojusies par kārtību, kādā uzņēmums, izmantojot šīs ierīces, sniedz valstij pakalpojumus.
Līdz ar to pēc līguma laušanas VP pastāvētu iespēja atpirkt fotoradarus vai arī rīkot jaunu iepirkuma konkursu. Būs jāvērtē, kas izdevīgāk, sacīja E.Siliņa.
