No valsts budžeta nākamgad varētu nefinansēt vismaz trešdaļu nekvalitatīvo studiju programmu, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis atzina, ka Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” īstenošanā ir pieļautas kļūdas pētījuma metodoloģijā, jo, piemēram, tajā netika iekļauts kritērijs par studiju programmas absolventu nodarbinātību, kas ir ļoti būtisks kritērijs, kā arī vairāki citi kritēriji.
Lai situāciju labotu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 1.oktobrim ir apņēmusies pārvērtēt ekspertu sniegtos vērtējumus par augstskolu studiju programmu kvalitāti un iesniegt ziņojumu valdībā. Ministrs sola izmantot striktāku klasifikācijas sistēmu, proti, eksperti vērtēja programmas pēc 62 kritērijiem skalā no viena līdz četriem punktiem. Augstākās izglītības padomes (AIP) darbinieki, kuri īstenoja projektu, ekspertu vērtējumus sadalīja pa trijām grupām atbilstoši saviem skaitīšanas principiem.
“Tie ir bijuši diezgan “mīksti”, jo ir pieļāvuši, ka programmas, kurās trīs līdz četros kritērijos ir divu punktu vērtējums, tiek ierindotas pirmajā grupā, kas norāda, ka studiju programma ir kvalitatīva. Tas nav īsti pareizi. Mēs pārrakstīsim ziņojumu, un tam vajadzētu būt par pamatu diskusijām par budžeta vietu sadalījumu augstskolās. Manuprāt, visiem ir skaidrs, ka valsts budžeta līdzekļus nevar piešķirt nekvalitatīvām programmām,” uzsvēra Ķīlis.
Pašlaik valsts budžeta finansējums tiek piešķirts 26 000 studiju vietām. Ja izmantotu pašlaik iesniegto vērtējumu, nepiešķirot finansējumu trešās grupas studiju programmām, tad finansējums tiktu pārdalīts tikai 660 studiju vietām jeb 3% no studiju vietām. Ministrs uzskata, ka tas nav nopietns vērtējums, un, pēc viņa aplēsēm, valsts finansējums nepienāktos vismaz trešdaļai studiju programmu. Viņš domā, kā valsts finansējums nepienāktos ne tikai trešās, bet arī otrās grupas programmām, kuras eksperti ieteikuši pilnveidot, un šādu programmu kopskaits ir aptuveni 270.
Tāpat ministrs ir apņēmības pilns izstrādāt un piedāvāt stingrākus studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kā arī programmu licencēšanas kritērijus, lai nepieļautu gandrīz automātisku studiju programmu licencēšanu, bet jau sākotnēji izvērtētu, vai piedāvātā studiju programma būs kvalitatīva.
Kā ziņots, AIP, kas īstenoja projektu, priekšsēdētājs Jānis Vētra pauda, ka projekts atšķirībā no citiem ESF projektiem ir specifisks ar to, ka mērķi un uzdevumi tika precizēti projekta īstenošanas gaitā, jo projekts valdībā tika apstiprināts 2011.gada aprīlī, bet pērn augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas noteica pāreju uz studiju virzienu akreditāciju. “Ja jau sākumā būtu bijuši zināmi akreditācijas noteikumi, tad būtu bijis citādi, taču projekta laikā nācās pielāgoties jaunajai likumdošanas normai,” teica Vētra.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti IZM veltīja daudz pārmetumu par to, ka, pieņemot lēmumu par šāda pētījuma nepieciešamību, nav bijis skaidri izvirzīts mērķis, kādēļ šāds pētījums ir jāveic un ko darīt ar iegūtajiem rezultātiem.
Deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) norādīja, ka viņam šķiet absolūti nepieņemama IZM iecere pārvērtēt ekspertu atzinumus, jo to vajadzējis darīt ja ne pirms projekta sākuma, tad vismaz projekta laikā, nevis pēc tam, kad izvērtējums ir pabeigts. Viņš uzsvēra, ka izvērtējuma nosacījumiem bija jābūt zināmiem laikus gan AIP, gan augstākās izglītības institūcijām, gan studentiem.
AIP publiskotie projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” starprezultāti atklāja, ka eksperti apšaubījuši 55 studiju programmu pastāvēšanas lietderību.
Vislielākais skaits studiju programmu, kuras rekomendēts slēgt, ir studiju virzienos “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Izglītība”, “Tiesību zinātnes”, “Psiholoģija”, savukārt visaugstāk novērtētas programmas studiju virzienos “Ģeogrāfija un zemes zinātnes”, “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, “Fizika, matemātika un statistika”, “Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna”, “Veselības aprūpe”.
