Skolu direktoru varētu pieņemt darbā uz noteikt termiņu. Ar šādu priekšlikumu, lai veicinātu skolu attīstību, nācis klajā izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības ministrijas rīcībā ir statistika, ka, piemēram, arodskolu direktoru vidējais darba stāžs ir 10 gadi. Ķīlis uzskata, ka darba termiņa noteikšana vadītājam liks strādāt daudz dinamiskāk. Tomēr pret šo priekšlikumi ir skolu vadītāji, kas neredz ieguvumus no terminēta līguma. Arī skolu dibinātāji – pašvaldības – uzskata, ka to rīcībā ir pietiekami daudz citu instrumentu, kā motivēt skolu direktorus strādāt labāk.
Latvijas skolu nolikumi visbiežāk paredz, ka direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no tā pašvaldība. Pieņemot darbā skolu direktorus, tiek rīkots konkurss, savukārt noslēgtais darba līgums ir bez termiņa. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis piedāvājis skolu direktorus iecelt uz noteiktu laiku, tādejādi mudinot vadītājus strādāt dinamiskāk un veicinot skolu attīstību.
Skolu direktori neatbalsta Ķīļa priekšlikumu ieviest darba līgumus uz noteiktu termiņu. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar izglītības ministru, skolu vadītāju asociācija uzsvēra, ka skolas direktors nav salīdzināms ar jebkura uzņēmuma vadītāju. Asociācijas vadītāja Ineta Tamane pašlaik neredz pamatu slēgt līgumu uz noteiktu laiku.
Skolu direktoru darba vērtēšana ir vajadzīga, tā jau notiek skolu akreditācijas ietvaros, tomēr tā nav pietiekama, uzskata par izglītību atbildīgais Rīgas pašvaldībā Guntis Helmanis. Deviņdesmitajos gados vēl bija direktoru atestācija, kas bija labs veids, kā novērtēt un pēc tam arī pamats atbalstīt labākos vai tikt vaļā no sliktākajiem direktoriem. Pašlaik šādas valstiskas sistēmas pašvaldībai pietrūkstot un nākoties pašiem veikt auditus. Tomēr slēgt ar skolu direktoriem līgumus uz noteiktu laiku, pēc Gunta Helmaņa domām, nav lietderīgi.
