Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs – 34% aptaujāto – atzīst, ka tirdzniecības vietās viņam patīk, ja personāls papildus papļāpā un pajoko, savukārt 42% respondentu uzskata, ka pārdevējiem un citam personālam tirdzniecības vietās ir tikai laipni jāsasveicinās, bet pārējais jau tiek uztverts kā uzbāzība, – tā noskaidrots veikalu tīkla Maxima veiktajā aptaujā. Līdz ar to apkalpojošajam personālam ir ļoti jājūt savi klienti, lai visi būtu apmierināti un kādam komunikācijas nebūtu par maz, bet kādam – par daudz.
Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku norāda, ka apkalpošanas kvalitāte pēdējā gada laikā Latvijas tirdzniecības vietās kopumā ir uzlabojusies: 15% respondentu uzskata, ka apkalpošana ir ievērojami uzlabojusies, bet 45% – ka apkalpošanas kvalitāte ir nedaudz uzlabojusies. Gandrīz katrs trešais jeb 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā apkalpošanas kvalitāte ir palikusi tādā pašā līmenī kā iepriekš. Bet 6% respondentu norāda, ka apkalpošanas kvalitāte tirdzniecības vietās ir pasliktinājusies.
Vaicāti par apkalpošanas kvalitāti Latvijas tirdzniecības vietās, 39% aptaujas respondentu to atzinuši kā labu. 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāte šķiet apmierinoša, 3% – teicama, bet 2% respondentu – slikta.
Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka lielākoties (72% gadījumu) veikala personālam lūdz konsultāciju, ja paši nevar atrast kādu noteiktu preci vai produktu, savukārt 22% norādījuši, ka vēršas pie personāla tikai īpašos gadījumos. Katrs ceturtais respondents ir apmierināts ar tirdzniecības vietu personāla sniegtajām konsultācijām, taču uz pusi vairāk respondentu – tikai daļēji, jo katrs gadījums ir atkarīgs no konkrētā pārdevēja-konsultanta.
Aptaujas dalībniekiem tika arī jautāts, vai viņi izmantotu iespēju novērtēt pārdevēja-konsultanta apkalpošanas kvalitāti. Sniegt atsauksmes par gan labu, gan sliktu apkalpošanu svarīgi būtu katram ceturtajam aptaujāto. Teju katrs desmitais respondents sniegtu savu vērtējumu, ja apkalpošana būtu laba, bet gandrīz tikpat liels aptaujāto skaits – ja apkalpošana būtu slikta.
Aptaujas dati arī atklāj – ja rodas sūdzības vai ierosinājumi par apkalpošanas kvalitāti vai preču klāstu kādā tirdzniecības vietā, vairāk nekā ceturtā daļa (27%) respondentu savas domas patur pie sevis. Katrs ceturtais (24%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs šādos gadījumos vēršas pie kasiera vai pārdevēja-konsultanta, savukārt 18% respondentu – veikala informācijas centrā, ja tāds attiecīgajā tirdzniecības vietā ir pieejams. Katrs desmitais (9%) aptaujas dalībnieks sūdzību vai ierosinājumu gadījumā vēršas pie veikala vadītāja. 13% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sūdzības vai ierosinājumus veikalam nodod, izmantojot internetu: nosūtot e-pastu vai sazinoties ar veikalu sociālajos tīklos – draugiem.lv, Twitter un Facebook.
Veikalu tīkla Maxima interneta aptauja veikta no 13. līdz 19. augustam, un tajā piedalījās 1765 respondenti.
Liene Upīte, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības
