Kaut aiz loga vēl atvasara, ir pēdējais laiks gatavoties ziemas sezonai, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem apstākļos, kad kaut ko saglābt ir stipri grūtāk.
Runa ir par komunālajiem pakalpojumiem, t.sk. apkuri, kas mūsu klimatiskajos apstākļos ir pirmā nepieciešamība. Mūsu pilsētā vairāk kā 50% daudzdzīvokļu māju ar apsaimniekošanu nodarbojas privātuzņēmēji vai arī fiziskas personas. Tas ir pozitīvi, jo veidojas konkurence gan savā starpā, gan ar pašvaldības apsaimniekotāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību Liepājas namu apsaimniekotājs, kurai arī ir jāpiemērojas tirgus apstākļiem.
Tomēr ar to, ka apsaimniekotājs ir izvēlēts, rēķini tiek saņemti un apmaksāti, nebūt viss nebeidzas, jo mums kā rūpīgiem sava dzīvokļa un kopīpašuma domājamās daļas saimniekiem ir jārūpējas par saviem īpašumiem, sekojot līdzi arī apsaimniekotāja darbībai. Saprotamu iemeslu dēļ, pilnu finanšu ainu pašvaldība var iegūt tikai par tās pārziņā esošo uzņēmumu, bet attiecībā uz privātajam apsaimniekotājiem pašvaldības ietekme ir stipri ierobežota un pilnas informācijas nav. Tāpēc iedzīvotājiem jau laikus pirms apkures sezonas vajadzētu interesēties ne tikai par savas mājas finanšu stāvokli, pieprasot no apsaimniekotāja mājas bilanci, bet arī par apsaimniekotāja finanšu stāvokli un tā spēju norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, jo var gadīties, ka iedzīvotāji ar apsaimniekotāju ir norēķinājušies, bet, kaut kādu iemeslu dēļ, apsaimniekotājs nav spējis veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.
Rezultātā var pienākt brīdis, kad pakalpojumu sniedzēji atsakās sniegt pakalpojumu (apkuri, ūdens piegādi vai atkritumu izvešanu). Šādos gadījumos izveidojas visiem nepatīkama situācija, kas vienmēr ir saistīta ar neplānotām papildus izmaksām.
Pašvaldības kompetence ir organizēt pakalpojumu piegādi, tas tiek veikts – siltums un ūdens līdz mājām tiek pievadīti, atkritumi izvesti, bet tas viss ir pie nosacījuma, ja iedzīvotāji par to maksā un apsaimniekotājs ir norēķinājies ar pakalpojumu sniedzējiem.
Ir dzirdēts viedoklis, ka apsaimniekotāju var nomainīt un, lai tad pakalpojumu sniedzēji cīnās ar neveiksmīgo iepriekšējo apsaimniekotāju. Diemžēl tā nav, jo vairumā gadījumu parāds tiks attiecināts uz konkrēto māju. Labākajā gadījumā jaunais apsaimniekotājs spēs pakalpojumu sniedzējam pierādīt savu varēšanu un vienoties par saprātīgu parāda nomaksas grafiku. Tomēr tas vienalga ir sāpīgi katram maksātājam, ņemot vērā faktu, ka par samaksātu pakalpojumu ir jāmaksā vēlreiz.
Runājot ar pakalpojumu sniedzējiem, kļuvis skaidrs, ka mūsu pilsētā apsaimniekošanas jomā netrūkst neveiksmīgu piemēru, tas nozīmē, ka, neinteresējoties par sava apsaimniekotāja spēju norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem, problēmas var pienākt. Tāpēc saprātīgi būtu uzrunāt jūsu mājas vecāko, lai tas iegūst informāciju par apsaimniekotāja spēju norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem un, problēmu gadījumā, nekavējoties aicināt sasaukt mājas kopsapulci, kurā lūgtu apsaimniekotājam sniegt paskaidrojumus un lemtu par turpmāko rīcību, iespējams pat par apsaimniekotāja nomaiņu.
Ceru, ka jūsu mājā šāda situācija nav un arī nebūs, tomēr, kā jau minēju, mums pašiem ir jābūt rūpīgiem savu dzīvokļu saimniekiem. Konstatējot problēmu savlaicīgi, to atrisināt ir daudz vieglāk.
Izpilddirektora vietnieks nekustamā īpašuma jautājumos
Mārtiņš Tīdens
