Ceturtdien, 7. augustā, pulksten 17 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, lielajā izstāžu zālē tiks atklāta vizuālās mākslas izstāde “Kailums”, kurā skatāmi vizuālās mākslas darbi – gleznas, grafikas un tēlniecības darbi – no Liepājas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja mākslas priekšmetu krājuma un privātkolekcijām, radot unikālu iespēju iepazīt dažādās mākslas interpretācijas par kailumu.
Izstādē būs aplūkojami izcilu latviešu mākslinieku, tostarp vienas no spožākajām aktu žanra pārstāvēm, darbi: Felicitas Pauļukas, Jaņa Rozentāla, Jāzepa Pīgožņa, Vijas Maldupes, Intas Dobrājas, Andreja Ģērmaņa, Anša Cīruļa, Matīsa Zavicka, Valtera Uztiča, Alda Kļaviņa, Veltas Plaudis, Baņutas Ancānes, Pētera Postaža, Jāņa Zuntaka, Harija (Hermaņa) Eberšteina, Noras Drapčes, Edvīna Kalnenieka, Oļģerta Jaunarāja, Valda Mackara (MIC) un citu plaši atpazīstamu autoru darbi, atklājot cilvēka ķermeņa skaistumu kā dabas radītu šedevru un pilnības iemiesojumu, kā arī tā spēku un trauslumu, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.
Līdzās gleznām un zīmējumiem izstādē skatāmi arī lieliski tēlniecības darbi: Rasmas Bruzītes “Matu mazgātāja” un “Atpūtā”, Laimoņa Blumberga “Sieviete”, Maijas Māras Baltiņas “Torss”, Zentas Zvāras “Saulē”, Jāņa Žīmanta radītais kokgriezums un citi darbi.
Kailums Latvijas mākslā ir vairāk nekā ķermeņa attēlojums – tas ir caurvijošs motīvs, kas atspoguļo cilvēka meklējumus pēc brīvības, patiesuma un identitātes dažādos laikmetos. Pirms Pasaules kariem kailais ķermenis simbolizēja cilvēcību un garīgo brīvību, padomju laikā tas kļuva par klusās pretošanās valodu, apslēptu simbolos un niansēs. Atjaunotajā Latvijā tas atkal uzplaukst kā autentiskuma un gara brīvības zīme. Mākslinieki, atainojot kailo ķermeni, atklāj ne tikai miesas trauslumu un spēku, bet arī tautas dvēseles ilgas – būt redzamai, dzirdamai, patiesai. Šajos tēlos savijas daba, dabiskais un kultūra, vēsture, tagadne un nākotnes cerības, aicinot skatītāju uz pārdomām par to, kas mūs padara patiesi cilvēcīgus.
Aktu glezniecības pirmsākumi Eiropā meklējami jau 15. gadsimtā, Florencē (Itālijā), nedaudz vēlāk turpinot savu slavas gājienu Spānijā un Francijā, un par pastāvīgu mākslas žanru tā nostabilizējās 17. gadsimtā. Cilvēka ķermeņa studijas jau izsenis kalpo par vienu no pamata stūrakmeņiem mākslas studiju procesā. Dažādos laikposmos vērojama atšķirīga pieeja – izteikti reālistiski, jutekliski darbi, izceļot cilvēka ķermeņa skaistumu, apjūsmojot ķermeņa aprises, gan atainojot neglaimojošas ainas un izceļot neglīto. Laikam ejot, cikliski atgriežas klasiskā skaistuma etaloni, vēlāk popularitāti gūst laikmetīga pieeja, radot mākslas darbus, kuri rosina iztēli un aicina skatītāju uz dziļām pārdomām un aizved pilnīgi citā sajūtu ceļojumā.
Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) apvieno māksliniekus un mākslas zinātniekus Latvijā un pasaulē. LMS kā organizācija dibināta 1941. gadā. LMS īpašumā ir unikāls latviešu 20. gs. otrās puses un mūsdienu vizuālās mākslas darbu krājums, kuru sāka veidot 1957. gadā, un 2001. gada 27. septembrī tika dibināts LMS muzejs, kura krājumā ir vairāk nekā 17 000 mākslas darbu.
Liepājas muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 130 000 priekšmetu, no kuriem aptuveni 5000 vienību – gleznas, skices, grafikas un tēlniecības darbi – veido plašo mākslas kolekciju, kas ir viena no nozīmīgākajām un apjomīgākajām kolekcijām muzejā.
Vizuālās mākslas izstāde “KAILUMS”, veidota no Liepājas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumiem un privātkolekcijām, Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs aplūkojama līdz 2025. gada 31. augustam.
