Kurortoloģija Liepājā ir perspektīva nozare, kuras attīstībai ir labi priekšnoteikumi – daba, dabas resursu pieejamība ārstniecībai un tradīcijas, “Rietumu Radio” atzina Liepājas Reģionālās slimnīcas fizikālās terapijas ārste Ingrīda Jakovicka, norādot, ka lielākā Liepājas bagātība ir pazemes minerālūdens.
Kā pastāstīja Jakovicka, kopš savulaik Padomju Savienībā populārās sanatorijas “Liepāja” likvidācijas Liepājas slimnīcas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļā joprojām ir pieejamas ārstniecības procedūras, kurās izmanto Liepājā un tās apkārtnē pieejamos dabas resursus – minerālūdeni un dūņas.
“Minerālūdens, ko iegūst no dziļurbuma bijušās sanatorijas “Liepāja” teritorijā, ir unikāls ar to, ka ir viskoncentrētākais minerālūdens, ko iegūst Latvijā, un nekur citur tāds nav sastopams,” atzīst Jakovicka, uzsverot, ka ūdenī ir ļoti augsts broma saturs – aptuveni 450 miligrami litrā. Tas ir arī ļoti sāļš, bagāts ar nātrija hlorīdu, jodu, kalciju, magniju un citām vielām, kas “vajadzīgas visām mūsu orgānu sistēmām”.
Šo ūdeni izmanto minerālvannām, kas ārstē locītavu un vielmaiņas saslimšanas, palīdz osteohondrozes un radikulīta slimniekiem, stiprina nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa.
Kā atzina Jakovicka, dažādu vielu koncentrācija ūdenī ir tik augsta, ka procedūrām to var izmantot tikai iepriekš atšķaidītu ar parastu ūdeni. Minerālūdens arī esot piemērots elpošanas ceļu skalošanai, inhalācijām, bet lietot to iekšķīgi gan neesot mēģināts.
Ārstniecības procedūrām Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļā izmantojot arī kūdras dūņas, ko iegūst Liepājas apkārtnē – Ālandes purvā. Dūņas, kā atzina Jakovicka, izmantojot arī citas Latvijas ārstniecības iestādes.
Pēc augusta sākumā pabeigtā remonta nodaļas ūdens procedūru telpās pacientu skaits, kā atzina ārste, esot ievērojami pieaudzis, bet tas mēdzot būt viļņveidīgs.
Vidēji dienā nodaļā veicot ap 100 procedūrām, puse no kurām ir ūdens procedūras. “Nodaļa dienā spēj nodrošināt aptuveni 40 dūņu vai minerālūdens vannu, taču lielākais pieprasījums ir 30 vannas dienā,” stāsta Jakovicka, norādot, ka nodaļa būtu gatava apkalpot vairāk pacientu. Vienlaikus ārste atzina, ka uz zemūdens masāžām pacientiem ir jāgaida rindā. Ūdens un vairumu citu nodaļas piedāvāto procedūru, kā atzina Jakovicka, valsts neapmaksā.
LRS Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļā kopumā strādā ap 40 darbinieku, un tā ir lielākā šāda veida nodaļa Kurzemē.
Pēdējos piecos gados informācija par nodaļas piedāvātajiem pakalpojumiem esot plašāk pieejama, taču “vēl ne visi par mums zina”. Viena daļa pacientu esot Liepājas apkārtnes novadu, kā arī ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji.
Nodaļas pakalpojumus mēnesī izmatojot arī 7 līdz 10 ārzemnieki. “Ir bijuši Krievijas pilsoņi, kuriem, iespējams, ir nostaļģija par laikiem, kad šeit darbojās sanatorija “Liepāja”,” atzina Jakovicka. Viņa uzskata, ka Liepājas kā kūrortpilsētas tradīcijas nekur nav zudušas un tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai kurortoloģijas nozari Liepājā palēnām atjaunotu.
