Lai apturētu krasta eroziju pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Šķēdē, uzņēmums “Liepājas ūdens” šonedēļ sācis jūras krasta joslas stiprināšanu ar laukakmeņiem, “Rietumu Radio” informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Dejus.
Kā pastāstīja Dejus, krasta stiprināšanas darbi norit aptuveni 200 metru garā posmā vietās, kas vētrās cietušas visvairāk. Šos darbus dienās, kad vēja dēļ nav iespējams turpināt vairāk nekā kilometru garā notekūdeņu izvada izbūvi jūrā, ar savu tehniku veic šīs objekta būvnieki – uzņēmumi “UPB” un “BGS”.
Krasta stiprināšanai uzmanto izmēros lielus laukakmeņus, ko uzņēmums “Liepājas ūdens” šovasar par vairāk nekā 10 000 latu iegādājies Vērgales un citos Liepājas apkārtnes novados. Kopumā iepirkts ap 1000 tonnu laukakmeņu.
Kā prognozēja uzņēmuma pārstāve, darbus plānots pabeigt trīs līdz četru nedēļu laikā un tie kopumā izmaksās ap 20 000 latu. Precīzas izmaksas, kā atzina Dejus, varēšot pateikt tikai pēc darbu pabeigšanas.
Iepriekš šajā vietā izveidotās krasta aizsargkonstrukcijas, ko uzņēmums sāka būvēt pirms aptuveni desmit gadiem, vētras ir nopostījušas. Pēc speciālistu ieteikuma, jūras krasta stiprināšanai tagad izmanto pēc iespējas lielākus laukakmeņus. Iepriekš krasta aizsargkonstrukcijās jeb gabionos pildīti nelieli akmeņi.
Kā iepriekš atzina Dejus, krasta stiprināšana ar laukakmeņiem ir īslaicīgs risinājums un, lai pasargātu Karostas rajona jūras piekrasti no erozijas, būs nepieciešama mola būvniecība jūrā. Viņš atzina, ka šīs aizsargkonstrukcijas tehniskais projekts jau izstrādāts pirms vairākiem gadiem un “ir jau mazliet noputējis”. “Taču brīdī, kad būs pieejams jebkāda veida finansējums, šo projektu vilksim ārā un tas būs derīgs lietošanai,” uzskata Dejus. Pirms aptuveni trim gadiem veiktie aprēķini liecina, ka šādas aizsargbūves celtniecība izmaksātu ap pieciem miljoniem latu.
Kā uzskata Dejus, jūras krasta erozija nav tikai Liepājas vai uzņēmuma “Liepājas ūdens” problēma un tā ir jārisina valstiskā līmenī, sākot ar izpēti un beidzot ar konkrētiem tehniskiem risinājumiem. To Dejus norādījis Nacionālā attīstības plāna apspriešanas laikā Liepājā.
“Kamēr jūra nav pienākusi pie namdurvīm, neviens par šo problēmu nedomā,” atzina Dejus, norādot, ka “Liepājas ūdens” no risinājumu meklējumiem nevar izvairīties, jo “jūra ir pienākusi pie namdurvīm”.
Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas Šķēdē, aptuveni četrus kilometrus no pilsētas uz ziemeļiem, un aizņem 17 hektārus. Tās sāka celt 1972.gadā, un tolaik attālums no iekārtām līdz jūrai bija 200 metru.
Kā ziņots, pagājušogad jūra pamatīgi izskalojusi krastu pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Šķēdē un sapostījusi tur iepriekš uzstādītās pagaidu krasta aizsargbūves.
Blakus attīrīšanas iekārtām, dažus desmitus metru no jūras krasta, atrodas arī memoriāls holokausta upuriem, ko atklāja 2005.gadā.
