Mūspuses lauksaimnieki ir kūtri ņemt praksē profesionālo skolu audzēkņus un augstskolas studentus. Stimuls varētu būt valsts solītais atbalsts un iespēja nolūkot sev labus darbiniekus.
2003. gadā Latvijā tika izveidots prakses vietu tīkls, lai nodrošinātu profesionāli tehnisko skolu audzēkņiem un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem kvalitatīvu praktisko iemaņu apguvi. Tīklā iekļautās saimniecības no 11 lauksaimniecības nozarēm saņēma valsts atbalstu, bet 2009. gadā krīzes dēļ to pārtrauca maksāt.
Tīkla reģistrā iekļautās atzītās saimniecības praktikanti var izvēlēties joprojām, stāsta Lauku konsultāciju un izglītības centra Tālākizglītības nodaļas darbiniece Jolanta Sūna-Strautiņa. Tās var būt arī bioloģiskās saimniecības, lai gan šādā specialitātē arodu nekur neapgūst.
Šogad no saraksta atlasītas “mirušās dvēseles”, taču tas nenozīmējot, ka šīs saimniecības bijušas nepiemērotas. Izrādījies, ka skolu programmas nesaskan ar saimniecības profilu. Gadījies, ka praktikanti ierodas, bet pazūd. Dažas nav atradušās ģeogrāfiski izdevīgā vietā.
Praktikantus uzņem pārsvarā entuziasti, kam tā ir sirdslieta, secina J. Sūna-Strautiņa. Turklāt par prakses vietu nav obligāti jāizvēlas tieši tīkla saimniecības. Kad maksāts, uz tām gājuši 70 procenti praktikantu, tagad – aptuveni 30 procenti.
Aizputes novada lauku attīstības konsultante Daiga Petrauska cer, ka nākotnē prakses vietas būs arī Aizputes apkaimē. Tam atsaukties un lauzt domāšanu – ņemt darbā tikai ar pieredzi – vietējos uzņēmējus rosinājis SIA “Elpa” vadītājs Gundars Sisenis.
Pavasarī plānots organizēt Aizputes novada izlaiduma klašu audzēkņu ekskursijas pa labākajām vietējām saimniecībām, jo pat daļa lauku bērnu nezinot, kā īsti var strādāt laukos.
Plašāk 7. novembra “Kursas Laikā”!
