Pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pirmais ministrs, kas domā, ka strādā pašvaldību labā, lai gan tam ir domāta Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
“Ministram nav jāstrādā pašvaldību labā. To viņš izdomā. Kaut gan viņš nav pirmais ministrs, kas izdomā, ka strādās pašvaldību labā,” intervijā aģentūrai LETA sacīja LPS priekšsēdētāja vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Pašvaldību labā strādā LPS, un ministrijai šis darbs nav jādublē. Ministrijai ir jāstrādā valsts labā un ministram, kā Ministru kabineta loceklim bieži vien nākas darboties centrālās varas interesēs, skaidroja Pūķis.
Tomēr cits jautājums esot par to, vai Sprūdžs savu darbu dara labi. Darbs pie ministrijas administrācijas sakārtošanas, pēc Pūķa domām, esot pozitīvi vērtējams, tomēr arī šeit viņš saskata ēnas puses, kam iemesls ir mazā pieredze ministra amatā. “Viņš kā jauns un nepieredzējis cilvēks ir vadījies pēc revolucionārās pārliecības un pazaudējis daudzus ļoti labus, gudrus cilvēkus, vienkārši nepārzinādams situāciju. Tas ir saprotams, jo vēlme viņam bija laba – vienkāršot,” pauda LPS pārstāvis.
Tāpat viņš kritizē ministra sāktās reformas saistībā ar likumdošanu, kas ietekmēs pašvaldību darbu. Viņaprāt, vairāku reformu iemesls ir dažu partiju intereses, kurām pēc pašvaldību vēlēšanām būs grūti nodrošināt savu pārstāvniecību. Kā piemēru viņš minēja likuma grozījumus, kas paredz samazināt deputātu skaitu, proti, šādi grozījumi ir to partiju interesēs, kurām būs grūtības ar nepieciešamā deputātu skaita nodrošināšanu pašvaldībās.
Kritika izskan arī par atklāto balsojumu ieviešanu, jo nav izvērtēts, kā tas pašvaldības ietekmēs ilgtermiņā. “Ne veltīgi ir izdomāts aizklātais balsojums, jo ir lielāka objektivitāte, ka cilvēki balsos tā, kā viņi grib,” skaidroja Pūķis. Tomēr, viņaprāt, šos grozījumus atbalsta tie pašvaldību vadītāji, kuriem vajag noturēties amatā līdz pašvaldību vēlēšanām, jo šādos balsojumos ir ļoti labi redzams, kā kurš deputāts balso.
