Kritušo piemiņa ir svēta, tomēr nav un nevar būt pieņemama vēstures notikumu izmantošana politiskiem mērķiem, – šodien uzrunā pie Brīvības pieminekļa norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš piebilda, ka diemžēl ar to nākas saskarties joprojām.
Bērziņš atzīmēja, ka Latvijai viena gadsimta laikā divreiz ir nācies kļūt par divu totalitāru lielvaru kaujaslauku, samaksājot visaugstāko cenu – valsts neatkarības zaudēšanu un tautas sadalīšanu karojošās frontēs. Kara rētas nav sadzijušas vēl šodien, atzina Valsts prezidents.
Viņš aicināja 11.novembrī iedegt piemiņas svecītes visiem karavīriem, kas Latvijas valsts vārdā atdevuši savas dzīvības, neatkarīgi no laika, kad tas noticis. Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena ir īsti piemērota šādai atcerei, uzskata Bērziņš.
Savā uzrunā Valsts prezidents norādīja, ka laikā no 11.novembra līdz pat valsts neatkarības proklamēšanas svētkiem godinām Latvijas vēsturi. “Tā ir ļāvusi izveidoties un atjaunoties valstij, ko cieņā un mīlestībā saucam par Tēvzemi,” norādīja Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka 11.novembris ir īpašs. Tieši pirms 20 gadiem – 1992.gada 11.novembrī – pie Brīvības pieminekļa tika atjaunots vēsturiskais godasardzes postenis. Viņš īpaši sveica un pateicās godasardzes rotai, kura godam veikusi tai uzticēto pienākumu pie Latvijas brīvības un neatkarības svētākā simbola – Brīvības pieminekļa.
Bērziņš arī atzīmēja, ka 1919.gadā salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Toreiz viens no izšķirošajiem faktoriem bija latviešu karavīru drosme un varonīgums. Prezidents norādīja, ka tic: arī patlaban ikvienam, kas izvēlas karavīra gaitas, galvenais vadmotīvs ir apņēmība un griba aizsargāt savas valsts dārgāko vērtību – neatkarību.
