Sezonā, kad Liepājas iedzīvotāji kurina krāsnis, gaisa kvalitāte pilsētā nedaudz pasliktinās, taču pieļaujamās piesārņojuma normas netiek pārsniegtas, “Rietumu Radio” informēja Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) direktora vietnieks Roberts Bērziņš, atsaucoties uz Liepājā izvietotās gaisa monitoringa stacijas datiem.
Kā informēja Bērziņš, sezonā, kad kurina krāsnis, pilsētā gaisā palielinās sēra dioksīda daudzums, kas rodas, sadegot kurināmajam. Amatpersona pieļāva, ka Liepājas privātmāju rajonos, kur ir vairāk namu ar krāsns apkuri, situācija ir citādāka, taču tur gaisa mērījumi netiekot veikti. Laboratorijas dati arī liecina, ka pēdējo gadu laikā Liepājā nav pārsniegts arī pieļaujamais putekļu daudzums gaisā.
LRVP mēnesī saņemot arī vienu divas nepamatotas sūdzības par smakām vai tādas, kas nav saistītas ar “Liepājas metalurga” darbību.
Novembra vidū LRVP informēta par neciešamu smaku “Annas” tirgus rajonā Liepājā. “Kad ap plkst.10 ieradās inspektori, smakas vairs nebija, taču tirgotāji norādīja uz kādu māju, no kuras regulāri nākot melni dūmi ar degošai plastmasai raksturīgu smaku,” stāsta LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.
LRVP amatpersonas atzīst, ka šādu gadījumu, kad krāsnīs dedzina atkritumus, neesot daudz, bet vienlaikus uzsver, ka šādus pārkāpumus ir gandrīz neiespējami pierādīt un vainīgos sodīt.
Kā pieļāva Bērziņš, plastmasa atkritumus krāsnīs, iespējams, dedzina Liepājas iedzīvotāji, kuri nav noslēguši līgumu ar kādu no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un atkritumus nogādā uz svešiem atkritumu konteineriem.
“Atkritumus krāsnī dedzināt nedrīkst. Neradīsim papildu problēmas tām, kādas jau Liepājā ir ar uzņēmumu “Liepājas metalurgs”,” aicina Sotņikova. Sods par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu fiziskām personām ir 500 līdz 700 lati.
