Ar katru gadu aug interese kļūt par karavīru un vienlaikus aizvien vairāk izgaismojas cita tendence. Punktu vēl nesākušajai karavīra karjerai arvien biežāk pieliek cilvēka veselības problēmas un nepietiekamā fiziskā sagatavotība.
Lai arī šī problēma pagaidām īpaši nav traucējusi nokomplektēt karavīru sastāvus, Aizsardzības ministrijas struktūrās to dēvē par satraucošu.
23 gadus vecais Kristaps par karavīra karjeru domājis jau vidusskolas gados, kad ar militārajām lietām pirmo reizi saskāries jaunsargos. Toreiz puisis izšķīries studēt ar militārismu nesaistītā jomā. Tagad, kad augstskolas diploms gandrīz kabatā, tomēr pieteicies dienēt profesionālajā armijā. Tā ir stabila darba vieta ar stabilu atalgojumu, savu izvēli skaidro Kristaps. Līdz ar Kristapu potenciālo armijnieku rindā šobrīd ir aptuveni pāris simti cilvēku. Aptuveni tik daudz cilvēku šoruden divos iesaukumos plānots uzņemt karavīru rindās.
Pieteikšanās turpināsies līdz vasarai, un ar katru dienu potenciālo militāristu loks pieaug. Interese kļūt par karavīru pēdējos gados palielinās pieaug, gadā uz vakancēm piesakās aptuveni 1000 cilvēku, stāsta rekrutēšanas speciālists Kaspars Timma. Par karavīru gan nevar kļūt kurš katrs – potenciālajam armijniekam jāatbilst noteiktam vecumam, nedrīkst būt kriminālas sodāmības, jābūt vismaz vidējai izglītībai un labām valsts valodas zināšanām. Daudzi šo prasību sietu neiztur. Taču aizvien vairāk ir to, kuri profesionālajā armijā netiek veselības problēmu vai arī nepietiekamas fiziskās sagatavotības dēļ, norāda Militārās medicīnas dienesta pārstāve Centa Purviņa. Viņa stāsta, ka veselības problēmas ir visdažādākās – sākot no nesalabotiem zobiem līdz nopietnām mugurkaula un vairogdziedzera problēmām. Turklāt, arvien vairāk veselības problēmas konstatē jaunākiem cilvēkiem astoņpadsmit-divdesmit gadu vecumā, mazāk – tiem, kuriem jau ir viena augstākā izglītība un kuri vēlas iegūt otru. Jāatzīmē, ka šobrīd profesionālajā armijā dien aptuveni 5000 cilvēku.
