Lauku pašvaldībās avārijas dienesta funkcijas pilda komunālo pārvalžu ikdienas darbu veikšanai noalgotie darbinieki. Iedzīvotajiem salā svarīgākais ir nodrošināties, lai neaizsaltu ūdensvads.
Ikdienas darbu veikšanai pietiek ar santehniķi un traktoristu – divus nepieciešamos darbiniekus nosauc Aizputes novada Kazdangas pagasta pārvaldes izpilddirektors komunālajos jautājumos Jānis Tīmanis. Avārijas dienesta pagastā nav, jo nav nepieciešamības pēc tā. Ar plīsušām caurulēm galā tiek pašvaldības santehniķis. Kad nepieciešami nopietni remontdarbi, tiek nolīgta kāda firma, piebilst J. Tīmanis.
Laukos iedzīvotāji ir pacietīgāki un ir gatavi ilgāk gaidīt, kamēr negadījums tiek novērsts, piekrīt J. Tīmanis. Pilsētnieks nevar iedomāties, ka bez elektrības varētu būt jānodzīvo vairākas dienas. Arī uz ūdensapgādes traucējumu novēršanu lauciniekam ir jāgaida ilgāk.
“Pilsētā cilvēks paskatās, ka pāri ielai spīd gaisma. Noskaidro, ka kaimiņam ir ūdens, un nesaprot, kāpēc paša mājā tā nav. Laukos cilvēki saprot, ka ziemā kailām rokām strādāt ir grūti, un izturas saprotošāk,” situāciju komentē Rucavas novada Komunālās daļas vadītājs Edgars Riežnieks.
“Parasti ūdensvads aizsalst viensētās,” pieredzē dalās Vaiņodes novada Komunālās nodaļas vadītājs Edgars Auders. Tad palīgā dodas pašvaldības Komunālās nodaļas darbinieki. Komunālā nodaļa palīdz gan pašvaldības īpašumos dzīvojošiem, gan avārijas situācijās nonākušiem privātīpašniekiem.
Plašāk 23. janvāra “Kursas Laikā”!
