“Esmu šokā, te vienkārši vajadzētu kādu atšaut,” otrdienas rītā secināja otaņķnieks Aivars mirkli pēc tam, kad saprata – pārsista riepa, braucot atpakaļ no Rucavas. 5. februārī priekšējā labā riteņa riepu Pasaules Dabas fonda automašīnai pārsitis arī fonda pārstāvis Ints Mednis.
“Nu ir izcili briesmīgi. Nedēļā braucu piecas, sešas reizes, nekad nav bijis tā, ka ceļmalā nebūtu kāds vieglais, smagais, mikroautobuss ar pārsistu riepu. Vietējie, leiši, ārzemnieki,” par šoseju Liepāja–Lietuvas robeža stāsta I. Mednis. “Agri vai vēlu būs traģēdija, smaga avārija vai liela nelaime, diemžēl tikai tad arī sarosīsies, kā tas Latvijā parasti notiek.”
“Rekonstrukcija tuvākajā laikā nenotiks. Nav pat remonts paredzēts. Bedrīšu lāpīšanu es par remontu neuzskatu, tā ir uzturēšana,” teic AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) Kurzemes reģiona vadītājs Kaspars Ķēniņš. “Kamēr saprašana pār valdību nenāks, nekas nemainīsies.”
“Vienmēr esam cerējuši uz nākamo plānošanas periodu – no 2014. līdz 2020. gadam, bet arī šogad nevar teikt, ka neko nedarīs. Bieži pēc ziemas iedod kādu naudu. Bet te jau vietām vairs nav ceļa segas, nepieciešama rekonstrukcija. Esam papētījuši ceļa segas vēsturi, tā ir dramatiska. Tur jau tā katastrofa, ka uz šāda seguma nav vērts lāpīt bedres, bet nevar jau slēgt ceļu,” secina LVC Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane.
Plašāk par šosejas stāvokli un viedokli, vai reģionu ceļi tiks pie Eiropas naudas, lasiet rītdienas, 15. februāra, “Kursas Laikā”!
