Vai Jums ir gadījies, ka, tīrot zobus, asiņo smaganas? Tā ir bieži sastopama problēma, kuru daudzi ignorē, domājot, ka tas pāries pats no sevis. Patiesībā tas var būt smaganu iekaisuma signāls, un dažas ikdienas kļūdas to tikai pastiprina. Šajā rakstā aplūkosim 5 biežākās kļūdas, kas pastiprina smaganu iekaisumu un kuras pieļauj pat tie, kuri domā, ka par savu mutes dobumu rūpējas labi.
Kļūda Nr. 1: “Es tīru zobus, tātad viss ir kārtībā”
Daudzi uzskata, ka zobu tīrīšana pati par sevi garantē labu mutes dobuma veselību. Taču patiesībā bieži vien zobi tiek tīrīti nepareizā tehnikā, tīrīšana ilgst mazāk nekā ieteicamās 2 minūtes, kā arī netiek pievērsta uzmanība smaganu līnijai un grūti pieejamām vietām. Nepietiekama vai nepareiza mutes dobuma higiēna ļauj baktērijām turpināt vairoties, tādējādi veidojas aplikums un nereti arī smaganu iekaisums (gingivīts), kas var progresēt līdz periodontītam.
Lai no tā izvairītos, zobi jātīra ar mīkstu zobu birsti un fluorīdu saturošu zobu pastu vismaz 2 reizes dienā – no rīta un vakarā, darīt to vismaz 2 minūtes, kā arī ievērot pareizu tehniku. Visefektīvākā metode ir apļveida kustību veikšana, zobu birsti turot aptuveni 45 grādu leņķī pret smaganām.
Kļūda Nr. 2: Pārtikas produktu ignorēšana, kas kaitē smaganām
Mūsdienās cilvēku ikdienas uzturā parasti dominē pārstrādāti pārtikas produkti, dažādi saldumi un saldināti dzērieni. Daudzi zina, ka tie ir kaitīgi vispārējam veselības stāvoklim, tomēr reti kurš zina, ka tie nodara lielu kaitējumu arī mutes dobuma veselībai, jo baro kaitīgās baktērijas, tādējādi bojājot zobu emalju, padarot zobus jutīgākus, un kairina smaganas, veicinot iekaisumu.
Lai no tā izvairītos, nepieciešams ievērot veselīgu un sabalansētu uzturu, t. sk.:
●Samazināt cukura daudzumu uzturā, jo īpaši pievienoto cukuru;
●Dzert pietiekami daudz ūdens;
●Iekļaut uzturā vairāk dārzeņu, jo īpaši lapu zaļumus;
●Lietot C vitamīnu saturošus pārtikas produktus, kā paprika, brokoļi, zemenes.
Kļūda Nr. 3: Asiņošanas ignorēšana
Smaganu asiņošana, īpaši tīrot zobus vai arī lietojot zobu diegu, bieži tiek uzskatīta par normālu parādību, taču patiesībā asiņošana norāda uz baktēriju uzkrāšanos un audu kairinājumu, turklāt tieši asiņošana ir viena no pirmajām gingivīta jeb smaganu iekaisuma pazīmēm. Ignorējot asiņošanu, iekaisums var progresēt, skarot dziļākus audus, veicinot periodontīta attīstību, kas ir smaga smaganu slimība, kura var novest pie zobu zaudēšanas.
Lai no tā izvairītos, novērojot regulāru smaganu asiņošanu, ieteicams pēc iespējas ātrāk ieplānot zobārsta vai zobu higiēnista vizīti. Tāpat nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mutes dobuma higiēnas rutīnai, zobu tīrīšanas laikā veicot maigas kustības, notīrot ne vien zobus, bet arī smaganas un mēli.
Kļūda Nr. 4: Nepiemērotas zobu birstes izmantošana
Reti kurš velta laiku un pūles piemērotas zobu birstes izvēlei, tomēr tas ir svarīgi, jo zobu birstes cietība būtiski ietekmē mutes dobuma veselību – pārāk mīksta zobu birste, neievērojot pareizu tīrīšanas tehniku, var nebūt efektīva, atstājot aplikumu un veicinot zobakmens veidošanos, savukārt pārāk cieta zobu birste var traumēt smaganas, rezultātā radot mikrobojājumus un veicinot smaganu atkāpšanos.
Lai no tā izvairītos, zobu birste jāizvēlas rūpīgi atkarībā no individuālajām vajadzībām. To var izvēlēties, vadoties pēc speciālista ieteikuma – zobārsts vai higiēnists var palīdzēt noteikt piemērotāko zobu birstes cietību un formu. Labs ieguldījums mutes dobuma veselībā ir elektriskā zobu birste. Turklāt neatkarīgi no izvēles nevajadzētu aizmirst ik pēc 3 mēnešiem mainīt zobu birsti vai gadījumā, ja lietojat elektrisko zobu birsti, tad tās galviņu!
Kļūda Nr. 5: Retas zobārsta konsultācijas
Liela daļa cilvēku zobārstu apmeklē vien tad, kad radušās zobu sāpes un nepieciešams veikt ārstēšanu, tomēr jāņem vērā, ka daudzas mutes dobuma veselības problēmas, piemēram, gingivīts rodas un attīstās nemanāmi. Ja zobārsta apmeklējumi ir reti, tad ārstēšana kļūst sarežģītāka, laikietilpīgāka un finansiāli dārgāka, turklāt ievērojami palielinās risks zaudēt zobus un pieaug hronisku smaganu slimību attīstības risks.
Lai no tā izvairītos, pie zobārsta būtu jādodas vismaz vienu reizi 6 mēnešos – arī tad, ja nav nekādu sūdzību! Tāpat regulāri, vismaz vienu reizi gadā jāapmeklē arī zobu higiēnists, kurš noņems aplikumu un zobakmeni, kuru nav iespējams noņemt mājas apstākļos. Labākā pieeja mutes dobuma kopšanā ir profilaktiska pieeja!
Smaganu iekaisums bieži ir ne tikai neliela estētiska problēma, bet arī pirmais brīdinājuma signāls nopietnām mutes dobuma veselības problēmām. Lai varētu saglabāt savu smaidu veselu un izvairīties no dārgas ārstēšanas nākotnē, ir svarīgi laikus pamanīt un novērst augstāk minētās kļūdas.
Pirmais solis – jau šodien pārskatīt savus ieradumus un ieplānot vizīti pie zobārsta un/vai zobu higiēnista Apines zobārstniecības klīnikā! Mēs nodrošinām augstākos profesionālos standartus un modernāko tehnoloģisko bāzi katrā no posmiem, sākot ar diagnostiku un beidzot ar zobu labošanu un estētiskajiem uzlabojumiem.
