Īstenojot administratīvi teritoriālās reformas otro daļu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno aicināt mazākās pašvaldības uz brīvprātīgu apvienošanos, tādējādi nodrošinot to turpmāku rīcībspēju.
Kā intervijā aģentūrai LETA skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, šāda apvienošanās ir nepieciešama, lai mazās pašvaldības, kurās ienākumi ir mazāki par izdevumiem, varētu izdzīvot. “Mēs no savas puses ierosināsim to kā brīvprātīgu apvienošanos un ceram, ka mūsu argumenti tiks uzklausīti. Mēs arī pielāgosim vairākus atbalsta instrumentus, lai šo apvienošanos varētu veicināt,” sacīja Raugze.
Šāds process ir gan paredzēts Nacionālajā attīstības plānā, gan arī tas nepieciešams, jo daudzas pašvaldības Latvijā ir uz riska robežas, jo tajās ir zems iedzīvotāju līmenis – vairākās pat neatbilst likumā noteiktajam 4000 iedzīvotāju skaitam.
Viņa apstiprināja, ka šīm mazajām riska pašvaldībām ir divi varianti – vai nu apvienoties, vai izzust. “Pagaidām teritoriju izzušana ir ir tikai mazo pagastu līmenī – ir ciemi, kur cilvēki, vairs nedzīvo. Bet, skatoties nākotnē, redzam, ka tas var notikt arī pašvaldību līmenī, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās tendences. Tas ir pietiekami nopietns signāls, lai aicinātu pašvaldības domāt par mēroga palielināšanu un resursu apvienošanu,” teica VARAM pārstāve. Viņa paskaidroja, ka viens no administratīvi teritoriālās reformas uzdevumiem bija resursu apvienošana, rīcībspējas palielināšana, lai veicinātu teritoriju attīstību.
Viņa gan atzina, ka nākamais reformas posms aizņems pietiekami ilgu laiku un pašvaldību apvienošanu VARAM piedāvās nākamajā pašvaldību sasaukumā. Pagaidām gan neviena pašvaldība oficiāli nav devusi signālus, lai gan neoficiāli ir dzirdēti dažādi signāli. Ņemot vērā, ka kopš reformas īstenošanas ir bijis tikai viens pašvaldību domju sasaukums, ir skaidrs, ka tās uzreiz nedomā par tālāku apvienošanos, bet gan par to, kā nostabilizēties. Taču četru gadu periods bijis pietiekams, lai saprastu, kā tas ir – strādāt pēc apvienošanās. Raugze pauda optimismu, ka atradīsies tādi pašvaldību vadītāji, kas domās ilgtermiņā, nevis tikai četru gadu perspektīvā.
“Jaunajam domju sasaukumam, kas nāks pēc vēlēšanām, mēs piedāvāsim diskusijai mūsu atziņas un lūgsim pieņemt lēmumus par to, vai tās nevēlētos nākamā sasaukuma laikā lemt par iespējamu apvienošanos. Tā kā tas ir brīvprātīgs process, mēs piedāvāsim redzējumu, kā tā apvienošanās var notikt, bet lēmums ir jāpieņem koleģiāli domē. Ja arī no savas puses piedāvāsim kārti, kurā parādīsim, kādu nākotnē gribam redzēt struktūru, taču mēs nevaram to uzspiest no augšas,” uzsvēra Raugze.
