Sākotnējā ideja – agresīvo skolēnu izolēšana no mācību vides uz mēnesi – pašlaik vairs netiek virzīta izskatīšanai valdībā, jo pret šādu ideju tika saņemti iebildumi gan no Tieslietu ministrijas, gan citām iestādēm, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar dažādām institūcijām ir izstrādājusi citus atbalsta soļus, kā rīkoties izglītības iestādes vadībai un kā iesaistīt pašvaldību, lai risinātu situāciju, kad skolās agresīvie bērni apdraud savu un citu drošību.
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere Dienaipastāstīja, ka sākotnēji pedagogam būs jāinformē izglītības iestādes vadība par konkrētām situācijām, savukārt skolas vadībai turpmāk jādrošina attiecīgi atbalsta pasākumi.
Ja tiks konstatēta agresīva skolēna uzvedība, pirmais solis būs viņa izolēšana no mācību stundas. Skolēns tiks aizvests uz telpu, kurā strādā sociālais pedagogs vai skolas psihologs, un šāds mācību process skolēnam var ilgt no vienas mācību stundas līdz pat mācību dienas beigām atkarībā no situācijas nopietnības. Nākamais solis būs rakstiska informācija par skolēna uzvedību viņa vecākiem un aicinājums sadarboties ar skolu. Ja nebūs iespējams atrisināt situāciju izglītības iestādes ietvaros un sadarboties ar vecākiem, skolas vadībai būs tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus un iesaistīt attiecīgo pašvaldību.
B. Bašķere paskaidroja, ka svarīgi ir atbalsta pasākumi skolotājiem, piemēram, regulāras antimobinga mācības un zināšanu atjaunošana. Viņa arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par dienas centru izveidi, kuros mācītos bērni ar agresīvu uzvedību, bet šī ideja ir vairāk nākotnes perspektīva, jo tagad ir nepieciešami ātrāki risinājumi.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa Dienai skaidroja, ka konkrētu rīcības soļu izstrāde bija nepieciešama, jo inspekcija ir saskārusies ar atsevišķiem gadījumiem, kad skolēnu uzvedība apdraudēja gan viņus pašus, gan citus, bet viņu vecāki atteicās sadarboties, un nebija juridiski korekta risinājuma, kā rīkoties šādās situācijās. L. Rieksta-Riekstiņa norādīja, ka VBTAI redzeslokā tādi gadījumi kā saduršana ar šķērēm, žņaugšana, arī situācijas, kad bērni apdraud paši sevi, ne tikai citus, parādās septiņas līdz desmit reizes gadā.
Aptaujātie psihologi norādīja, ka izstrādātie priekšlikumi galvenokārt ir vērtējami pozitīvi, bet arī atzina, ka šobrīd nerodas skaidrība, kā tad skolēnam tiks palīdzēts.
