Šī gada 25. un 26.februārī , Briselē, notika Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecību ministru Padomes sēde, kurā Latvijas ministre Laimdota Straujuma pauda viedokli, ka maksājumi no ES būtu jāsaņem tikai ražojošiem lauksaimniekiem, tiešāk neminot, ko viņa ar tiem saprot.
Bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma, bet vadoties tikai no padomju laikā pierastās saimniecību lielummānijas, līdz šim 90% no visiem Latvijas un Eiropas maksājumiem tika atdoti lielsaimniecībām. Tās šo naudu ar plašu vērienu ieguldīja supermodernās un dārgās ēkās, tehnikā un tehnoloģijās.
Rezultātā tiek ražota lauksaimniecības produkcija ar ļoti augstu pašizmaksu, kas, kā izrādās, nav konkurences spējīga ar Eiropas Savienības lauksaimniecību – mazajām ģimenes zemnieku saimniecībām.
Šādas nepamatotas saimniekošanas rezultātā, Latvijā pilnīgi bez attīstības līdzekļiem iznīcībai tika pamestas mazās ģimenes zemnieku saimniecības. Sākās katastrofāla Latvijas lauku bojāeja. Lauku cilvēki pameta savas mājas un laukus, tie aizauga ar nezālēm un krūmiem. Zemi pārdeva lielsaimniekiem un ārzemniekiem, zemnieki aizbrauca no valsts un skolas tika slēgtas.
Latvijas lauku sabrukumu un lauksaimniecības konkurences spējas atjaunošanu var panākt, tikai nekavējoties pārejot uz mums pilnīgi piemēroto ES Ziemeļvalstu lauksaimniecības sistēmu. Tās pamats ir ģimenes zemnieku saimniecības, kuras saražoto produkciju pārstrādā un tirgo tikai sev piederošos kooperatīvos pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumos, tā nodrošinot sev pārtikušu dzīvi.
Latvijas valdībai krasi jāmaina lauksaimniecības politika. Jāpārtrauc jebkādas ES un valsts naudas ieguldīšana lielsaimniecībās. Visi valsts un ES paredzētie līdzekļi lauksaimniecībai jāiegulda ģimenes zemnieku saimniecību izveidošanai un attīstībai un to kooperatīvo produkcijas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu radīšanai un attīstībai. ES un valsts maksājumi laukos jāsaņem arī ikvienam nelielajam zemes apstrādātājam un lopu turētājam, neatkarīgi no hektāru un lopu skaita.
Valdībai ar visiem spēkiem ir jāveic šī pēdējā lauku glābšanas iespēja, lai tur dzīvojošiem cilvēkiem būtu nākotne un laba dzīve.
Tālivaldis Jānis Kalniņš, agronoms
