Iecerēts, ka ar XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem varētu tikt iedibināta jauna tradīcija, svētku laikā visā Latvijā paceļot valsts karogu.
Kā skaidro Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva, Dziesmu un deju svētku padome, kuras sastāvā ir plašs svētkos iesaistīto institūciju, sabiedrības grupu un profesionāļu loks, cer, ka šajos svētkos pirmo reizi tiks ieviesta jauna tradīcija un valsts karogs tiks novietots pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām visu Dziesmu un deju svētku norises laiku no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.
Svētku koncepcijas “Gaisma līgo Latvijā” autors un svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis uzskata, ka ikviena cilvēka dalība Dziesmu un deju svētkos ir ļoti nozīmīga, un šo ikviena cilvēka nozīmību iecerēts parādīt ar valsts karoga pacelšanu svētku laikā.
Iecerēts, ka 30.jūnijā uzreiz pēc ekumēniskā dievkalpojuma Rīgas Domā no plkst.13.12, kad Saule zenītā ir Zilupē, līdz plkst.13.40, kad Saule zenītā ir Pāvilostā, visā Latvijas teritorijā pret sauli tiks pacelti karogi. “Man ir būtiski, lai ar šo tiktu pateikta doma, ka ikviens ir svarīgs. Ne tikai mēs visi kopā, bet arī katrs atsevišķi pārstāv Latviju un Latvijas kultūru,” sacīja Brikmanis.
Jautājums par karoga pacelšanu Dziesmu un deju svētku laikā nodots saskaņošanai vairākām ministrijām un sabiedriskām organizācijām, bet pēc tam par to būs jālemj valdībai.
Svētku norises laikā 4.jūlijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, tādēļ svētku programmā 4.jūlijā nav plānoti lielie koncerti, bet notiekošos koncertus iecerēts sākt ar klusuma brīdi. Šajā dienā karogs tiktu novietots sēru noformējumā.
