Šodien Rietumu kristīgā baznīca svin Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Tikmēr tautas tradīcijās Lieldienas visvairāk asociējas ar olu krāsošanu un šūpošanos.
FAKTI:
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma. Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par “Kunga dienu”. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis svēto komūniju, proti, ēdienu, kurš pastāv mūžīgai dzīvei.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
TAUTAS TICĒJUMI:
Šūpošanās
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
• Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.
• Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
• Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.
• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.
• Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.
Olas
• Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
• Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.
• Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
• Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
• Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.
Laika pareģojumi
• Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
• Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.
• Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.
• Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
• Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
• Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.
Veselība
• Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.
• Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.
• Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
• Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
• Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.
Mājas
• Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
• Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
• Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
• Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.
• Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.
• Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.