Zemkopības ministrijas (ZM) iecere veidot jaunu lauksaimnieku uzskaites sistēmu nolūkā mazināt tā dēvēto dīvāna zemnieku skaitu vērtējama kā dārgs un nevajadzīgs prieks. Patlaban jau pastāv pietiekami plaša reģistra sistēma, turklāt sistēma nozīmēs papildu administratīvo slogu mazajām saimniecībām, atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.
Patlaban ZM apzina lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju viedokli par jaunas identifikācijas sistēmas izveides nepieciešamību. Kā “Nozare.lv” norādīja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece, dažādos valsts un Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos ir atšķirīgs jēdzienu un kritēriju pielietojums, līdz ar to tos nepieciešams saskaņot un apkopot vienotā sistēmā, kas tiks ņemta par pamatu jauna lauksaimnieku reģistra izveidei. Savukārt tā uzdevums būs sakārtot atbalsta maksājumu sistēmu, jo, kā jau vairākkārt ZM uzsvērts, nākamajā plānošanas periodā ES un valsts subsīdijas jāsaņem tikai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, nevis tā dēvētajiem dīvāna zemniekiem, kas ražošanu tikai imitē.
“Neatbalstām šo ideju, jo skaidrs kā diena, ka tās būs papildu izmaksas, – šādas datubāzes izveidošana un uzturēšana būtu dārgs prieks un ierēdniecības aparāta paplašināšana. Jau tā ir liels administratīvais slogs, kas par pienākumu liek reģistrēties Lauksaimniecības datu centrā, Valsts augu aizsardzības dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā un vēl neskaitāmos reģistros. Jebkuras jaunas reģistra sistēmas izveide nedrīkst uzlikt papildu administratīvo slogu lauksaimniekam, jo zemnieka uzdevums ir saimniekošana, nevis nemitīga reģistrēšanās,” sacīja Treibergs.
Viņš arī norādīja, ka, iespējams, lielo saimniecību kapacitāte ļauj algot papildus darbiniekus, kas nodarbotos ar reģistrāciju, taču tas neattiecas uz Latvijā dominējošām mazajām un vidējām saimniecībām.
“Nedrīkst skatīties tik šauri – tikai dažu lielo saimniecību iespēju robežās. Latvijā vēsturiski vienmēr ir bijušas mazas saimniecības, un nedrīkst aizmirst par viņu iespējām un devumu tautsaimniecībā. Ja Latvijā ir 83 000 saimniecību un tikai 1073 gada apgrozījums ir lielāks nekā 100 000 latu, par kādu papildu administratīvo slogu varam runāt? Šāda sistēma nedrīkst būt kā obligāta prasība, ZM vispirms ir skaidri jānoformulē reģistra mērķi un izmaksas, kas tiks segtas no nodokļu maksātāju naudas,” rezumēja LOSP vadītājs.
Tikmēr ZM pārstāve norādīja, ka jaunā reģistra veidošana papildu slogu saimniecībām neradīšot.
“Ja tas vispār tiks darīts, tad tikai tādā veidā, lai neradītu šo papildu slogu. Tiesa, Latvijā jau ir gan dzīvnieku, gan tehnikas, gan Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrs, tomēr tieši lauksaimnieku reģistra nav. Ja to veidos, tiks ņemti vērā visi aspekti, lai šī papildu sloga nebūtu ne attiecīgajām institūcijām, ne pašiem lauksaimniekiem,” sacīja Muceniece.
