
Pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas ekonomikai, aģentūrai LETA pauda Latvijas uzņēmēju organizācijās – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Uzņēmēju organizācijas ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar “ne manā sētā” domāšanu sabiedrībā, jo publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
LTRK un LDDK pauž, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem.
Organizācijās uzsver, ka vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.
“Lai Latvijas uzņēmumi spētu augt straujāk un nāktu arī jauni investori, īpaši rūpniecības nozarēs, ir kritiski svarīgi nodrošināt iespējami zemākas un reģionāli konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas. Bez pietiekama daudzuma vēja parku reģionā to sasniegt nebūs iespējams,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš arī pauž, ka uzņēmēju vidū ir satraukums par to, vai priekšvēlēšanu gaisotnē nesekos attiekšanās no Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā paredzētā mērķa līdz 2030.gadam sasniegt 1,5 gigavatu (GW) vēja ģenerācijas jaudu.
Organizācijās atzīmē, ka tās novērtē Klimata un enerģētikas ministrijas līdzšinējās diskusijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Tomēr joprojām ir vērojama pastiprināta iedzīvotāju pretestība vēja parku būvniecībai, kas kavē zaļās enerģijas projektus, kas ir būtiski valsts ekonomiskajai izaugsmei un enerģētiskajai neatkarībai. Šādu projektu aizkavēšana var radīt negatīvas sekas, samazinoties investīcijām un nodokļu ieņēmumiem, tiek apdraudēta arī valsts spēja nodrošināt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus un uzlabot iedzīvotāju labklājību.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir noteiktas stingras vides prasības vēja parku būvniecībai, tomēr projektu attīstība norit raitāk, piebilst organizācijās. Tāpat atjaunojamās enerģijas projektus attīstīt citās valstīs izvēlas arī Latvijas energokompānijas.
“Lai Latvijā attīstītos ekonomika, nepieciešama energoietilpīga ražošana – gan klasiskās, gan modernās nozares, piemēram, datu un mākslīgā intelekta centri. Jo vairāk spēsim saražot enerģiju no vietējiem resursiem, nevis maksāsim par fosilajiem energoresursiem citām valstīm, jo lētāka tā būs mums pašiem un radīs iespējas attīstīties rūpniecībai un ražošanai,” min LDDK prezidents Andris Bite.
Viņš arī atzīmē, ka šajā kontekstā ir svarīgi skaidri noteikt vēja enerģijas attīstības nosacījumus un sabiedrībai parādīt, ka tas nav nekas slikts – visā pasaulē šī nozare ir veiksmīgi attīstījusies. “Skaidri noteikumi un redzējums palīdzēs gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai saprast, kā un cik plaši tā attīstīsies,” pauž Bite.
LTRK un LDDK aicina lēmumu pieņēmējus un politikas veidotājus nepieļaut novēlotas un fragmentāras rīcībpolitikas veidošanu enerģētikas jomā.
Organizācijas aicina aktīvāk skaidrot sabiedrībai ietekmi un ieguvumus, ko var sniegt vēja parku attīstība Latvijā.
Pēc organizācijās minētā, ņemot vērā situāciju Latvijas ekonomikā, Latvija šobrīd nevar atteikties no tik liela apmēra investīcijām, kas ilgtermiņā var būtiski veicināt uzņēmēju starptautisko konkurētspēju.
LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.
LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 156 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.