Iestājoties siltākam un sausākam laikam, Latvijā strauji pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.
Piemēram, vakar Latvijā tika reģistrēti 74 kūlas ugunsgrēki, kas šogad ir lielākais vienā diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits. Kūla degusi visos reģionos, bet visvairāk – Kurzemē un Rīgas reģionā.
Vakar plkst.16.20 tika saņemta informācija, ka sausā zāle deg Liepājā, Atmodas bulvārī. Spēcīgā vēja ietekmē liesmas izplatījās ļoti strauji, kā rezultātā aizdegās arī mežs. Kopumā kūla un mežs dega 30 hektāru platībā.
Lai ierobežotu uguns tālāku izplešanos, šis tika izsludināts kā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Ugunsdzēsējiem no liesmām izdevās nosargāt tuvumā esošās ēkas. Ugunsgrēks tika likvidēts tikai plkst.19.57.
Kūlas dedzinātāji ne vien nodara postījumus dabai, bet arī apdraud savu un līdzcilvēku dzīvību un īpašumu. Ik gadu ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, ne vien dārza mājiņas un šķūnīši, bet arī dzīvojamās mājas.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Savukārt atbilstoši APK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskās personas soda ar 100-500 latu naudas sodu, bet juridiskās personas – ar 500-2000 latu naudas sodu.
Saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemtajiem “Ugunsdrošības noteikumiem” zemes īpašniekiem vai valdītājiem ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Ja tas netiek darīts, VUGD fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 20 līdz 200 latiem, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 1000 latiem.
