Jau otro gadu pie vienas no Latvijas zivjērgļu ligzdām darbojas interneta kamera, kurā filmēto var redzēt interneta vietnē www.dabasdati.lv. Ligzda atrodas Kurzemes pusē, netālu no Skrundas.
Šogad ligzdā izšķīļušies trīs putnu mazuļi.
Ligzdas koks ir pēc ciršanas mežā atstāta priede, tā saucamais „ekoloģiskais koks”, ko ieskauj priežu jaunaudze. Šī zivju ērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 2006. gada, un sākotnēji ērgļi ligzdoja dabiskā ligzdā, kas bija uzbūvēta nokaltušā priedē. Bija sagaidāms, ka ligzdas koks tuvāko gadu laikā varētu nokrist, tādēļ 2007. gada rudenī netālu esošā dzīvā priedē tika uzbūvēta mākslīgā ligzda. Ērgļi šo piedāvājumu novērtēja atzinīgi un jau nākamajā gadā pārvācās uz mākslīgo ligzdas platformu, savukārt dabīgā ligzda pamazām nobruka un 2010. gadā nogāzās arī sausais ligzdas koks.
Kopš šī ligzdošanas teritorija ir bijusi zināma, ligzda vienmēr bijusi apdzīvota, un mazuļi no tās nav izvesti tikai 2009. gadā. Gados, kad ligzdots sekmīgi, no šīs ligzdas izlido divi līdz trīs mazuļi un vienā gadā ligzdu atstāja pat četri jaunie zivjērgļi. Arī pērn šajā ligzdā bija trīs mazuļi un to pirmajiem dzīves mēnešiem varēja sekot līdzi ikviens interesents.
Zivjērglis ir gājputns, kas pie mums ierodas marta beigās – aprīļa sākumā. Pagājušajā gadā tēviņš, kas parasti pirmais pārrodas no ziemošanas vietām, pie ligzdas manīts jau 31. martā. Tikko atlidojis, tas sāk pielabot ligzdu, papildinot tās vainagu ar sausiem zariem. Mātīte ierodas kādu nedēļu vēlāk. Parasti aprīļa pēdējā dekādē tiek izdēta pirmā ola. Kā visi plēsīgie putni, arī zivjērglis perēt sāk pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķiļas ar laika intervālu. Perēšana ilgst aptuveni 5 nedēļas, perē galvenokārt mātīte, bet to ik pa laikam nomaina arī tēviņš. Mazuļus silda, baro un sargā tikai mātīte, tēviņa galvenais uzdevums ir pienest barību. Mazuļi lidot prasmi apgūst aptuveni 8-10 nedēļu vecumā.
Projekta “Ērgļi pāri robežām” ietvaros videonovērošanas kamera ir izlikta arī pie zivjērgļa ligzdas Igaunijā. Ligzdās notiekošo iespējams komentēt dabasdati.lv latviešu valodā un looduskalender.ee angļu valodā forumos.
Translācija ir iespējama, pateicoties Igaunijas – Latvijas programmas finansējumam, datu pārraidi nodrošina “Latvijas Mobilais Telefons”, sistēmas piegādi un uzstādīšanu veica “Komerccentrs Dati grupa”, serveri nodrošina EENet Igaunijā, būtisku atbalstu darbu plānošanā ir sniegusi Igaunijas Ornitoloģijas biedrība.
