Valdības plānotais lēmums atļaut kautuvju ierīkošanu zemnieku saimniecībās palīdzēs izdzīvot ļoti daudzām saimniecībām, kā arī dos iespēju paplašināt biznesu ar atsevišķu produktu – šašliku, desu – realizāciju. Savukārt tiem, kuri vēlas veidot biznesu tikai uz kautuvju tīklu attīstīšanas rēķina, tas neizdosies pārāk mazā lopu skaita dēļ, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina aptaujātie eksperti.
Kā ziņots, valdība plāno atļaut zemnieku saimniecībās ierīkot nelielas lopkautuves, lai paplašinātu iespēju iegādāties Latvijā ražotu gaļu, kā arī veicinātu kautuvju veidošanu reģionos, kuros valsts oficiāli atzītās kautuves atrodas tālu no fermām. To paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, par kura pieņemšanu otrdien, 18.jūnijā, lems valdība.
“Tas ir ilgi gaidīts lēmums jebkurai saimniecībai, kas vēlas paplašināt darbību. Kad pirms apmēram 15 gadiem mazās kautuves aizliedza, jau paredzējām, ka daudzas saimniecības izputēs. Savukārt tagad ienākumus varēs palielināt ne tikai mazie mājlopu audzētāji, bet arī lielākas saimniecības, kuras varēs nodarboties ar pārstrādi – būs atļauts mājās oficiāli pārdot uz vietas gatavotu šašliku, desas, vienu otru kūpinājumu,” sacīja Aizkraukles zemnieku saimniecības “Sirmēni” īpašniece Ligita Silaraupa.
Viņa norādīja, ka kautuvju ierīkošanu izmaksas nebūšot pārāk lielas, jo jaunie noteikumi zemniekiem ir pietiekami elastīgi.
“Prasības ir saprātīgas. Nav obligāti jāpērk jaunas iekārtas, tīri labi der arī lietotas. Protams, vienmēr būs saimnieki, kas, tēlaini sakot, grib braukt ar “Mersedesu”, bet lielākai daļai pietiek ar “Opeli”, tā ka nelielas kautuves izmaksas saimniecībā, kurai jau ir piemērota ēka, var būt tikai daži tūkstoši latu,” atzina zemniece.
Jautāta par iespējamām cūkgaļas cenu korekcijām saistībā ar mazo kautuvju ierīkošanu, viņa sacīja, ka cenām nevajadzētu būtiski mainīties.
“Cena turēsies pašreizējā līmenī – no 1,60 līdz diviem latiem par kilogramu. Audzētāji nevar atļauties cenas palielināt, jo ir risks zaudēt klientus. Tomēr pieprasījums ir liels – ļoti daudz ir pircēju, kuri grib pirkt pēc mājas kaušanas apsvilinātu, nevis plaucētu gaļu, ko pārdošanai gatavo lielās kautuves,” sacīja Silaraupa.
Vienlaikus viņa norādīja, ka likumdošanas jauninājums nenozīmē iespēju izvērst tikai lopkaušanas biznesu.
“Ja kāds domā, ka tagad varēs pamatīgi pelnīt ar kautuvju ierīkošanu un sniegt apkārtējam reģionam tikai kaušanas pakalpojumus, tad tā ir liela maldīšanās. Latvijā vienkārši nav tik daudz mājlopu, lai varētu šādi izvērsties. Tas paver labas iespējas jau esošajām saimniecībām, kurām ir lopi un kas nodarbojas ar ražošanu, cits bizness šajā nozarē cietīs neveiksmi,” sacīja zemniece.
Arī Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide atzina, ka likumdošanas jauninājums ļaus saglabāt eksistenci daudzām saimniecībām.
“Lielos vilcienos gaļas tirgu tas neietekmēs, tomēr ļaus izdzīvot daudzām saimniecībām, kas līdz šim knapi velk dzīvību. Gaļu varēs tirgot legāli, tāpat arī pēc attiecīgajām pārbaudēm mājās varēs gatavot un pārdot dažādus izstrādājumus. Kautuvju ķēžu veidošanos neparedzu, jo cūku skaits patlaban īpaši netiek palielināts sakarā ar pagaidām nestabilo situāciju tirgu – lielo importa gaļas daudzumu un attiecīgi zemajām cenām,” sacīja Veide.
Viņš atzina, ka pagaidām vēl pāragri aprēķināt zemnieku saimniecību potenciālo ietaupījumu, veidojot kautuves pie fermām, tomēr tāds noteikti būšot, jo līdz šim vienas cūkas nogādāšana uz kautuvi vien izmaksājusi līdz pat 20 latiem.
Kā jau vēstīts – lai gan lopus pašpatēriņam kauj arī mājas apstākļos, patlaban Latvijā oficiāli ir atļautas tikai tādas kautuves, kuru darbību atzinis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Šādu kautuvju ierīkošana prasa lielus finansiālus ieguldījumus. Ievērojot augstās degvielas cenas un kautuvju attālumu no fermām, zemniekiem finansiāli nav izdevīgi nogādāt mājlopus uz atzītu kautuvi, maksāt par kaušanas pakalpojumiem, laboratoriskajām analīzēm trihinellu klātbūtnes noteikšanai un pēc tam tos nogādāt atpakaļ, skaidro ministrija.
Tādēļ nolemts atvieglot prasības kautuvju uzbūvei, iekārtām un aprīkojumam, lai veicinātu kautuvju veidošanu reģionos, kuros atzītās kautuves atrodas pārāk tālu no mājlopu turēšanas vietām.
Noteikumi noteiks prasības zemas kapacitātes kautuvēm, kurās kauto dzīvnieku gaļa tiek realizēta tieši galapatērētājam vietējā tirgū. Noteikumos tiks regulēts kaujamo dzīvnieku skaits – no trim līdz 30, noteiktas atkāpes kaušanas telpām un to aprīkojumam, definēti gaļas piegādes nosacījumi, kā arī prasības veselības marķējumam gaļai, kas nonāk realizācijā no šādām kautuvēm.
Kā norādīts skaidrojumā, kautuves izmaksas ir individuālas un atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, vai kautuvei jau ir piemērotas telpas, kas tikai atbilstoši jāaprīko, vai uzņēmējs vēlas šādu kautuvi izbūvēt pilnībā no jauna. Kopumā noteikumi samazināšot finansiālo slogu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kurās tiek audzēti mājlopi un kuras vēlas tos pēc kaušanas realizēt vietējā tirgū.
Patlaban Latvijā ir 42 694 liellopu, cūku, aitu un kazu novietnes un 73 atzītas kautuves. Zemkopības ministrija atzīst, ka pagaidām nav iespējams prognozēt, cik dzīvnieku turētāju vēlēsies ierīkot arī oficiālas kautuves.
