Ja jāņuzāļu pušķī vai vainagā dabas sargi atradīs Sarkanajā grāmatā ierakstītu puķīti, Līgo svinības var pārvērsties par finansiālu krahu un draudēt vairāku simtu latu liels sods. Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori šajās dienās sola veikt reidus zāļu tirgos. Jāņu naktī pie līgotājiem viņi gan nedosies plucināt vainagus.
Tuvojas vasaras saulgrieži, kas tradicionāli saistās arī ar došanos pļavā pēc jāņuzālēm. Bet der atgādināt, ka starp jāņuzālēm jūnija vidū zied arī vairāki aizsargājami augi, Kasjauns.lv informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva.
Latvijas aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Tāpat aizsargājami ir pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.
Likumdošana par aizsargājamo augu lasīšanu, pirkšanu, pārdošanu un dzīvotņu postīšanu paredz administratīvo sodu – fiziskām personām līdz 500 latiem, bet juridiskām personām līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Tādēļ pirms došanās puķu pļavā vai zāļu tirgū, Dabas aizsardzības pārvalde aicina noskaidrot, kuri augi ir aizsargājami, lai nesanāk iedzīvoties nepatikšanās, jo pieredze rāda, ka cilvēki augus visbiežāk plūc nezināšanas vai nevērības dēļ. Jāpiemin, ka pēdējos gados cilvēku attieksme gan ir uzlabojusies – Jāņu laikā veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot.
Jakovļeva Kasjauns.lv pastāstīja, ka pērn pirms Jāņiem Dabas pārvaldes inspektori konstatēja vien divus pārkāpumus – vienu Rīgā un vienu Valmierā, vienā gadījumā tika tirgotas 117 naktsvijoles. Parasti inspektori jāņuzāļu plūcējiem neuzliek visbargāko sodu – ja pārkāpums ir nenozīmīgs, tad sods ir sākot no divdesmit latiem.
Arī šogad inspektori dosies reidos pa zāļu tirgiem visā Latvijā. Konkrēti kurās vietās Jakovļeva gan neatklāja, vien piebilda, ka pārvaldei ir četras reģionālās pārvaldes un reidi sagaidāmi gan lielākos, gan mazākos zāļu tirgos.
Inspektoru mērķis gan nav Līgo vakarā doties pie svētku svinētājiem un plūkāt viņu vainagus, tajos meklējot aizsargājamās puķītes. Tāpat arī netiks pārtraukta neviena zaļumballe, lai izrevidētu apkārt danču placim saliktās meijas.
Ziedu pušķiem un vainagiem Dabas pārvalde iesaka izmantot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus – pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas, gandrenes, suņuburkšķus, asinszāli, birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un, protams, papardes. Der atgādināt, ka jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo augu pļavā – iespējams nākamajā gadā to būs jau vairāk un pļava kļūs krāšņāka.
Ar aizsargājamajiem augiem, kurus nevajadzētu plūkt var iepazīties Nacionālā botāniskā dārza mājaslapā.
