Deja jau pēc savas sākotnes ir saistīta ar rituālu, saistīta ar tām zīmēm, kas ir uz arheoloģiskajām rotām un etnogrāfiskajos tērpos. Tās ir Dieva, Laimas, Māras, Pērkona un citu tēlu zīmes, mūsu tikumu, mūsu pastāvēšanas un savpatības zīmes.
Senās zīmes dzīvo cauri laikiem. Tās ir ģeometriskas, universālas, simboliskas, katrā laikā tās tiek no jauna iepazītas un no jauna piepildītas ar to jēgu, ar to emocionālo uzlādējumu, garīgo spriegumu, kas tajā brīdī ir aktuāls. Tās arī aizsargā un dod spēku.
Deju lieluzvedumā tās parādījās jaunā mērogā un veidja mūsu kopīgo piederības izjūtu šeit un tagad.
Šogad svētkos piedalījās par 97 kolektīviem vairāk nekā iepriekšējos Deju svētkos. Deju skatēs piedalījās 603 kolektīvi, un pilnīgi visi bija redzami XV Deju svētkos. Vairāk nekā 100 kolektīvi skatēs novērtēti ar augstāko pakāpi, kuru piešķir vien tad, ja visos piecos vērtēšanas kritērijos savāktais punktu skaists ir teicami vai izcili.
“Dejotāju augstais līmenis nav sasniedzams vienā sezonā, tas ir mērķtiecīgs un uzcītīgs vairāku gadu darbs. Mēs varam apbrīnot, kā tiek sasniegts šis fantastiskais līmenis – deju kolektīvu vadītāji bieži vien ir bez speciālās profesionālās izglītības, kas no dejotājiem pārtapuši par vadītājiem. Jāatzīmē, ka šobrīd deju kolektīvu vadītāju rīcībā ir neatsverams metodiskais materiāls – izdevums Latviešu dejas pamati”, norāda Latvijas Nacionālās kultūras centra dejas mākslas eksperte, Deju lieluzveduma “Tēvu laipas” projekta vadītāja Maruta Alpa.
Koncertā piedalījās: 281 jauniešu deju kolektīvs, 263 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 59 senioru kolektīvi un 14 latviešu diasporas kolektīvi. Kopumā “Daugavas” stadionā pulcējās 14 764 dalībnieki.
