Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) Latvijā ir invazīva suga jeb suga, kas atrodas ārpus sava dabiskā areāla un var būt agresīva pret vietējām sugām, taču arvien biežāk tiek atrasts zvejas tīklos Latvijā, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības un uzraudzības departamenta projektu vadītāja Laura Vīndedze. Tāpēc, ja gadās atrast kādu īpatni, nedrīkst to palaist dabā dzīvu, bet par to nepieciešams ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) vai Latvijas Hidroekoloģijas institūtam.
Ķīnas cimdiņkrabis mēdz saķerties tīklos, radot zvejniekiem neērtības,
bojājot tīklus un lomu (izēdot, apgraužot zivis), taču tas var nodarīt
arī nopietnāku kaitējumu tieši cilvēkam, jo šie krabji pārnēsā
parazītus, kas var apdraudēt cilvēku veselību. Citās jūrās dzīvojošie
šīs sugas pārstāvji pamatā pārtiek no gliemežiem, kas bieži vien ir
inficēti ar cilvēku veselībai kaitīgu parazītu – plaušu trematodi. Ar šo
parazītu jau ir inficējušies vairāk kā 20 miljoni cilvēku pasaulē, ēdot
slikti sagatavotus vai jēlus krabjus. Eiropā un Baltijas jūrā šis
parazīts pagaidām vēl nav konstatēts, taču der paturēt prātā, ka krabji
var būt pie mums ieceļojuši no dažādām vietām, līdz ar to nav iespējams
simtprocentīgi paredzēt, vai tie var būt plaušu trematodes parazītu
nēsātāji vai nē.
Ķīnas cimdiņkrabja dabiskais izplatības areāls ir rajons starp Vladivostoku un Dienvidķīnu arī Japānas piekrastē, Taivānā un Korejā, taču kopā ar kuģu balastūdeņiem šis dzīvnieks ir nokļuvis arī daudzās Eiropas valstīs. Pie Baltijas jūras pirmais Ķīnas cimdiņkrabja īpatnis tika noķerts Vācijā 1912. gadā Alleras upē. Mūsdienās Ķīnas cimdiņkrabja atradnes jau ir sastopamas gar visu Baltijas jūras piekrasti, tai skaitā arī Rīgas jūras līcī, un pie lielāko upju ietekām. Pēc pirmās Latvijas ūdeņu apsekošanas 1932.–1937. gadā vairāki indivīdi atrasti, piemēram, ezeros ap Liepāju, Daugavā un Lielupē, kā arī Buļļupē un Engures ezerā. Vēl deviņdesmito gadu sākumā ziņoto sugu indivīdu skaits Daugavas upē bija samērā rets, taču šobrīd arvien biežāk zvejas tīklos tiek atrasts cimdiņkrabis.
Šī suga ir ļoti izturīga, tā spēj pielāgoties dažādām ūdens temperatūras svārstībām, samazinātam skābekļa, sāļuma un pH daudzumam, un ir iecietīga arī pret stipri piesārņotiem ūdeņiem. Dzīvnieki var pārvietoties pat vairākus simtus kilometru pa upes straumi. Cimdiņkrabja priekšējās spīles klātas ar apmatojumu, bet galvkrūšu vairoga jeb karapaksa izmērs var sasniegt pat 10 cm. Krabis ir visēdājs, iecienītas tā ēdienkartes sastāvdaļas ir dažāda veida augi, aļģes, bezmugurkaulnieki (gan mīkstu, gan cietu čaulu), nelielas zivis, kā arī divvāku gliemenes. Pats krabis kalpo par barību plēsīgajām zivīm, bridējputniem, upju ūdriem un jenotiem.
Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Hidroekoloģijas institūts aicina:
Ja esat noķēruši Ķīnas cimdiņkrabi:
• Neatlaidiet to atpakaļ dzīvu!
• Uzņemiet dzīvnieka foto tuvplānā.
• Atzīmējiet precīzu atrašanās vietu kur dzīvnieks tika noķerts.
• Sasaldējiet to vai iekonservējiet ar alkoholu.
• Paziņojiet par krabja atradumu Latvijas Hidroekoloģijas institūtam.
Vairāk informācijas par Ķīnas cimdiņkrabi un ziņošanu par atrastajiem un noķertajiem īpatņiem:
Solvita Strāķe
Latvijas Hidroekoloģijas institūta
Jūras monitoringa nodaļas vadošā pētniece
solvita.strake@lhei.lv; tel. 67610850
