“Kurš to finansēs?” – atbilde uz šo jautājumu ir “atslēga”, lai AS “Liepājas metalurgs” sāktu darbu jau septembrī. Jebkurā gadījumā strādājošajiem jārēķinās, ka darba vietu būs mazāk, bet liepājniekiem – sportu un kultūru uzņēmums vairs nesponsorēs.
AS “Liepājas metalurgs” (LM) padome, valde un kreditoru klubs apņēmušies darīt visu, lai septembrī rūpnīca sāktu ražošanu, pauž LM padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Uz jautājumu “Kurš to finansēs?” atbildi sniegšot LM kreditoru klubs. Tā iespējas – pašu ieguldītie līdzekļi vai investora piesaiste.
Par halli prasa latu
LM atkārtoti ir iesniedzis kreditoru klubam savus priekšlikumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna veidošanai, informē G. Vilnītis. “Ir nosūtīti visi prasītie dati.” Klubs tos liekot kopā ar savējiem, un G. Vilnītis gaidot zvanu, lai kopā ar LM padomes locekli un galveno ekonomisti Benitu Imbovicu piedalītos TAP plāna saskaņošanas procesā.
Tas ietver aprēķinus par metāllūžņu iepirkuma un produkcijas pārdošanas cenām, paredzamajiem ražošanas apjomiem, parādu kapitalizācijas iespējām, paredz dažu pakalpojumus sniedzošu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu, kā arī neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu pārdošanu. Plāns prasa visa veida sporta un kultūras aktivitāšu sponsorēšanu, bet Olimpisko ledus halli nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.
Tas ir neizbēgami, par šādu soli saka G. Vilnītis. Bērnu un jauniešu futbolu un hokeju savā paspārnē jau ņēmusi Sporta skola. Ledus halles iespējamo nomu Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks pašlaik nekomentē, jo atrodas atvaļinājumā.
Metalurgu poliklīniku kā pelnošu un sevi nodrošināt spējīgu iestādi TAP plāns neskaršot.
Atlaižamo skaitu neizpauž
Veicamo darbu lauks ir krietni plašāks, nekā uzņēmums ir minējis, portālam “Nozare.lv” saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Galvenie jautājumi, uz kuriem LM jāsniedz risinājumi – kā tiks nodrošināta metāllūžņu iepirkšana un produkcijas pārdošana, kā arī rūpnīcas izmaksu samazināšana, ieskaitot lielāku darbinieku skaita samazinājumu.
Plāns paredz, ka LM strādājošo skaits tiks samazināts līdz 1900, vienlaikus palielinot vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. K. Āboliņš atsaucas uz neatkarīgo ekspertu no “Metals Consulting Group” pausto, ka optimālais uzņēmuma darbinieku skaits ir mazāks par minēto, bet konkrētu skaitli nosaukt liedzot ierobežotas pieejamības informācija. “Par to vēl runāsim,” saka G. Vilnītis. Viņš esot pirmais, kurš šajā sāpīgajā jautājumā nosaucis konkrētu skaitli.
K. Āboliņš vērtē, ka patlaban TAP plāna izstrādes process ir ievirzījies pareizajā gultnē, un šādā situācijā kreditori kādās pozīcijās varētu piekāpties vai panākt pretī.
“Pašreizējā uzņēmuma vadība vairāk cenšas sadarboties tā izveidē,” telekompānijai LNT atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Taču pašlaik neviens nevarot pateikt, kas ar LM notiks nākotnē.
Izšķirs tērauda tirgotājs
Valsts ir lielākais LM kreditors, bet viena pati nevar TAP plānu apstiprināt, skaidro K. Āboliņš. Tam ir jāsaņem noteikts nodrošināto un nenodrošināto kreditoru balsu skaits. Liela loma būšot nenodrošinātajam kreditoram – tērauda tirgotājam “Stemcor”. Ja TAP plāns “Stemcor” neapmierinās, pastāvot risks, ka tas netiek apstiprināts.
Šādā gadījumā sekos LM maksātnespēja, kas gan nenozīmē, ka uzņēmums nevar strādāt. Arī šajā gadījumā rūpnīcas darbību var atjaunot, var notikt kredīta atmaksa, aktīvu pārdošana, mainīties īpašnieks.
Uzņēmums ir paziņojis, ka apgrozāmie līdzekļi, kas nepieciešami darbības atjaunošanai, ir 25 miljoni latu. “Loģiskākais veids, kā varētu iegūt apgrozāmos līdzekļus, būtu pašu uzņēmuma akcionāru veikts ieguldījums. Ieguldījumu no kreditoru puses būtu iespējams izskatīt tikai ar nosacījumu, ja akcionāri arī paši iegulda naudu, vai arī tad, ja akcionāri atkāpjas, atdodot kreditoru klubam akcijas,” klāsta K. Āboliņš. Savukārt viena no investoru nosauktajām svarīgākajām lietām ir situācija ar uzņēmuma akcionāriem un viņu savstarpējais konflikts.
“Akcionāru nevēlēšanās ātri un konstruktīvi atrisināt konfliktu kavē visu. Ja šis jautājums būtu atrisināts pirms pāris mēnešiem, tad, iespējams, rūpnīca šodien strādātu,” uzskata Valsts kases pārvaldnieks.
