(papildināta no 4. rindkopas) Pretēji iepriekš izskanējušam, ka AS “Liepājas metalurgs” akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals ir nodevuši savas akcijas, tas nav noticis, šodien pēc valdības sēdes teica finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Akcionāru piedāvātie līgumi ir bijuši sagrozīti un valstij nav pieņemami.
Šodien valdība lēma, ka ir jāturpina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšana.
“Kā jau tas iepriekš ir vairākkārt noticis, akcionāri it kā atdod
akcijas, bet līgumi ir sagrozīti un tie nosacījumi, ko akcionāri ir
papildinājuši, valstij nav pieņemami. Tas ir kārtējais apliecinājums
tam, ka akcionāri turpina uzvesties tāpat kā līdz šim un viņus
neinteresē “Liepājas metalurga” liktenis. Galvenais akcionāriem ir
pieķerties pie šī kumosa gadījumā, ja nāks kāds investors vai valsts ko
papildus investēs, lai spētu sev kaut ko pakampt papildus,” uzsvēra
Vilks.
Finanšu ministrs norādīja, ka valdība šodien nolēmusi turpināt darbu
pie TAP pasākumu plāna akceptēšanas un uzņēmumam ir jāatrod investors,
lai “Liepājas metalurgs” pēc iespējas ātrāk varētu atsākt darbu.
“Investori gaida, kad šīs akcijas būs pieejamas, lai varētu sākt
rūpnīcas darbu. No valsts puses redzam, ka investoru interese ir un
uzņēmumam būtu jāstrādā. Jautājums ir par to, vai akcionāri turpinās
izlikties, ka mēģina glābt uzņēmumu, jo tas ir nepieņemami, ka akcionāri
turpina muļķot sabiedrību, proaktīvi nākot klajā ar lieliem meliem,”
skaidroja Vilks.
Viņš piebilda, ka sadarbība ar akcionāriem līdz šim nav izveidojusies un diez vai izveidosies arī nākotnē.
Jautāts, vai valstij ir kādi mehānismi, lai akcionāriem atsavinātu
akcijas, ja viņi tās nevēlas labprātīgi atdot kreditoru klubam, finanšu
konsultanta “Prudentia Advisers” partneris Kārlis Krastiņš sacīja, ka
Latvija ir tiesiska valsts un nevienam īpašniekam īpašumu vardarbīgi
atņemt nevar.
“Ir noteikts tiesiskais ceļš, kādā veidā to var izdarīt. Ir vairākas
civillietas un krimināllietas, kurās cilpa ap šiem akcionāru kungiem
savelkas. Grūti argumentēt situāciju, kurā cilvēki labprātīgi izvēlās
virzīties uz darbu ar policiju un iespējamu atrašanos nebrīvē, nevis
izvēlās kompromisu ar kreditoriem, kuri uzņēmumam jau ir snieguši tik
daudz atbalsta,” sacīja Krastiņš.
Viņš gan atzina, ka šis process nevar būt mūžīgs. “Arī TAP pasākumu
plānā ir noteiktas konkrētas summas un konkrēti soļi, kas jāveic līdz
noteiktiem datumiem. Ja tas netiks izpildīts, tad diemžēl TAP
administrators būs spiests iet uz tiesu un prasīt uzņēmuma
maksātnespēju,” skaidroja Krastiņš.
Jautāti, vai TAP pasākumu plāns paredz arī iespēju, ka “Liepājas
metalurgā” paliek esošie akcionāri un mēģina sakārtot uzņēmumu, finanšu
ministrs noliedzoši šūpoja galvu, bet Krastiņš norādīja, ka TAP plāns
neparedz vienai vai otrai personai atsavināt savas akcijas, tomēr TAP
pasākumu plāna būtība un gars esot tādi, ka akcionāri savas akcijas
atdod vai nu kreditoriem vai investoriem.
“Patlaban akcionāru vienīgā loma ir turēšanās pie savām bezvērtīgajām
akcijām kā sunim uz siena kaudzes. Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums ir
maksātnespējas stāvoklī un nestrādā, un līdz ar to akcijas ir tikai
tehnisks instruments, kas vēl ļauj akcionāriem spēlēt savu lomu. Pēc
būtības viņi uzņēmumu jau ir zaudējuši un tagad tikai izmanto Latvijas
likumdošanas nepilnības,” norādīja Krastiņš.
Viņš piebilda, ka citās valstīs, gadījumā, kad kreditori būtu tik
vienoti kā “Liepājas metalurga” gadījumā, piemēram, Vācijā, likumdošanā
ir paredzēti mehānismi, kā šādus akcionārus “noslaucīt malā”, lai tie
nav šķērslis.
Jautāti, kādas bija Zaharjina un Segala izvirzītās papildus prasības,
kas valstij bija nepieņemamas, Krastiņš sacīja, ka piedāvātais līgums
ticis pilnībā apgriezts kājām gaisā, bet Vilks norādīja, ka akcionāri
vēlējušies, “lai saule lektu rietumos”.
“Divi akcionāri bija ar mieru nodot akcijas tikai gadījumā, ja TAP
plāns veiksmīgi darbojas un uzņēmuma darbība tiek atjaunota –
respektīvi, viņi gribēja, lai citi strādā viņu vietā. Tas ir pilnīgi
neloģiski. Tādā veidā darījums nevar notikt,” piebilda Krastiņš.
Viņš piebilda, ka uzņēmuma maksātnespējas gadījumā akcionāriem vairs
nekas nebūtu jāatņem, jo viņi būtu pēdējie kreditoru prasījumu rindā.
Jau ziņots, ka arī maija beigās “Liepājas metalurgs” izplatīja
paziņojumu, ka, izpildot “Prudentia Advisers” izvirzīto prasību,
Zaharjins un Segals ir parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas
un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz “Liepājas metalurgu”, kas
paredz visu trīs lielāko akcionāru – Zaharjina, Segala un Lipmana –
akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam
termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no
katra akcionāra. Tomēr akcijas kreditoriem tā arī netika nodotas, jo
Lipmans šo vienošanos neparakstīja, savukārt Zaharjins un Segals
izvirzīja nosacījumus, kuriem nepiekrita kreditori.
Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis
ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.
Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas
metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.”
– 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase
Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta
pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
