Aizpagājušajā sezonā Pauls Jonass kļuva par pasaules čempionu junioriem 85 kub.cm klasē, pagājušajā gadā viņš ieguva bronzas medaļu junioru pasaules čempionātā 125 kub.cm klasē un bija piektais Eiropas junioru čempionātā šajā pašā klasē (EMX125), bet šogad Pauls uzvarēja gan Eiropas, gan pasaules junioru čempionātos.
Reti kuram ir bijušas tik ražīgas trīs pēc kārtas sezonas, turklāt katrā no tām sperts solis uz priekšu. Kopš 2012. gada sezonas Pauls ir slavenās austriešu motofirmas KTM aprūpē – viņš vēl nav rūpnīcas komandas braucējs pasaules čempionātā, taču viņš ir viens no tiem, kuri ir tās redzeslokā. Šogad KTM rūpnīcas komandas motobraucēji atkal kļuva par pasaules čempioniem MX1 un MX2 klasēs (attiecīgi itālietis Antonio Kairoli un holandietis Džefrijs Herlingss) un nav mazsvarīgi, ka KTM motobraucējs – Pauls Jonass – ir arī gan pasaules, gan Eiropas junioru čempions. Tagad Paulam būs jāsper nākamais solis – jau Eiropas čempionātā 250 kub.cm klasē.
– Eiropas čempionāta pēdējā posmā startēji 250 kub.cm klasē. Tas jau bija ievads nākamajai sezonai?
– Tituls EMX125 klasē jau bija nodrošināts un jau iepriekš bija noruna, ka varbūt izmēģināšu spēkus 250 kub.cm klasē. Pie reizes tā bija arī izlūkošana nākamajai sezoni, jo tagad jau ir pilnīgi skaidrs, ka nākamsezon braukšu EMX250 čempionātā. Šajā klasē varbūt arī ir kāds juniors, taču galvenokārt tur brauc pieaugušie, pārsvarā tie, kam ir pāri 20 gadu. Otrās vietas ieguvējam Nīderlandes posmā, piemēram, bija 25 gadi, bet uzvarētājam bija 22 gadi. Tā ka bija interesanti arī klātienē uzzināt, cik spēcīgi tur ir braucēji, kas mani tur varētu sagaidīt.
– Finišēji ceturtais, tikai nepilnu sekundi zaudēji trešajai vietai, taču ar savu debiju EMX250 čempionātā nebiji apmierināts…
– Pēdējos divos apļos zaudēju trešo vietu. Beigās paguru, jo nebiju vairs labākajā sportiskajā formā – pēc pasaules un Eiropas čempionātiem jau laidām fizisko formu uz leju, lai var ātrāk sākt gatavoties nākamajai sezonai.
– Ko nozīmē – laist uz leju fizsiko formu? Ilgāk no rītiem gulēji?
– Jā, arī tas (smejas). Septiņus mēnešus nav iespējams būt labākajā sportiskajā formā. Viss darbs bija sakārtots tā, lai labākā sportiskā forma jeb tā sauktais pīķis ir augustā – tad ir pasaules čempionāts, tad ir pēdējie un izšķirīgie posmi EMX125. Pēc tam treniņi jau bija ar mazākām slodzēm, ne tik intensīvi.
– Liela atšķirība starp EMX125 un EMX250?
– Diezgan liela. Motocikls ir krietni jaudīgāks un smagāks, tas prasa vairāk spēka. Ziemā treniņos esmu braucis ar 250 kub.cm motociklu, tad jau biju pie tā piešāvies, taču pēc pilnas sezonas tikai ar „simtnieku“ uzreiz pārkāpt uz 250 kub.cm motociklu nav viegli, vajadzētu kādu laiku patrenēties un tad jau varētu braukt labāk.
– Kam bija izšķirīgā noteikšana, ka nākamsezon brauksi EMX250 nevis, piemēram, palikt vēl sezonu EMX125 vai braukt jau MX2 klasē pasaules čempionātā?
– To vispirms izlēmām paši. Negribēju uzreiz pāriet uz MX2, jo – nevajag skriet ātrāk par laiku jeb pa priekšu pulkstenim. Ar Kristeru Serģi bijām piegājuši pie desmitkārtējā pasaules čempiona Stefana Evertsa, kurš ir KTM rūpnīcas motokrosa komandas sporta direktors, prasījām viņam padomu par nākamo sezonu un viņš tā arī atbildēja: „Nevajag skriet pa priekšu pulkstenim.“ Pasaules čempionātā ir ļoti daudz posmu un atliek ļoti maz laika treniņdarbam, bet man vēl ir ļoti daudz jāmācās. Lai varētu sevi pilnvērtīgāk attīstīt, ir nepieciešams vairāk laika treniņprocesam un arī tāpēc braukt EMX250 nākamsezon ir izdevīgāk. Aizvadītajā sezonā man bija Eiropas čempionāts un Nīderlandes čempionāts, vēl divas sacensības nobraucu Latvijā un atlika laika tā sauktajam melnajam darbam.
– Cik liels būtu optimālais sacensību skaits sezonā?
– Man tas paliks apmēram tāds pats, kāds bija. Pasaules čempionātā ir ļoti daudz posmu, ir ļoti piesātināts kalendārs un paliek maz laika treniņdarbam, bet man vēl ir daudz jāmācās un jāilnveidojas. Vēl nākamsezon varbūt izmēģināšu spēkus kādā pasaules čempionāta posmā MX2 klasē, taču tas būs atkarīgs no situācijas – proti, vai tas būt lietderīgi. Tās man būs vairāk kā kontrolsacensības. Skaidrs, ka pasaules elites līmeņa braucējiem ir daudz lielāks sacensību skaits un tas arī pareizi. Kad es būšu viņu līmenī, tad es arī varēšu atļauties tik piesātinātu sacensību kalendāru, viņiem ir jānotur savu līmeni, bet man līdz viņu līmenim vēl ir jātiek, man vēl ļoti daudz kas jāizdara.
– Izdarot izvēli par to, kurā klasē un čempionātā braukt nākamsezon, ņēmāt vērā arī savu priekšteču piemēru? Slovēnis Tims Gaisers, piemēram, pērn arī paņēma abus junioru titulus 125 kub.cm klasē, bet šogad jau brauc MX2 klasē, toties vairāki agrāko gadu čempioni negāja uzreiz uz MX2.
– Nevienu nekopējām, jo katram tomēr ir savs ceļš. Gaisers arī vispirms nobrauca pāris posmus EMX250, bet tikai tad pārgāja uz MX2. Kāda jēga man kopēt, piemēram, Rokcenu vai Herlingsu? Tādi talanti, kas jau 17-18 gadu vecumā cīnās par pasaules čempiona titulu un iegūst to, rodas ļoti reti, tie ir izņēmumi.
Paula tēvs Kaspars Jonass:
– Treneri – braukšanas treneris Normunds Jansons un fiziskās sagatavotības treneris Artis Lagzdiņš – strādā ar Paulu jau kopš 8 gadu vecuma. Mēs esam gandrīz kā viena ģimene. Līdzšinējais ceļš apliecina, ka ejam pareizā virzienā. Kopš pagājušā gada ar mums kopā ir Kristers Serģis, kurš pats ir tam visam izgājis cauri un kura padomi ir nenovērtējami. Mēs izsveram situāciju, analizējam, kā būtu labāk un vismaz pagaidām neesam kļūdījušies. Uz priekšu jāiet soli pa solim.
– Cik liela ietekme izvēlē bija KTM komandas vadībai?
– Par Evertsa padomu neskriet pulkstenim pa priekšu jau minēju, bet vairāk nekā arī nebija. Ja KTM vadība būtu pateikusi, ka jābrauc, piemēram, MX2, tad arī brauktu, taču tad viņiem visu tam vajadzētu nodrošināt. Tur arī ļoti labi saprot, ka neko nevajag sasteigt. Var viegli „apdedzināties“, bet tad…
– Arī nepiedalīšanās Nāciju motokrosā laikam saistīta ar neskriešanu pulkstenim pa priekšu…
– Tieši tā. Nāciju motokross būs septembra pēdējās nedēļas nogalē, tas nozīmē, ka tam speciāli vajadzētu forsēt sportisko formu un tas jau par mēnesi iekavētu gatavošanos nākamajai sezonai. Pašreizējais treniņprocess jau ir pakārtots nākamajai sezonai – strādāju uz locītavu nostiprināšanu, uz koordināciju, pagaidām nav spēka vingrinājumu. Jātiek galā arī ar mikrotraumām, kas sakrājušās sezonas laikā. Pilnīgi mest mieru treniņiem nedrīkst, taču šis ir tā sauktais maigais treniņu posms un tas būs apmēram līdz oktobra vidum. Tad došos uz triju dienu testiem „Red Bull“ centrā Austrijā, kur trīs reizes jau esmu bijis. Ir kriešana, airēšana un riteņbraukšana uz trenažiera, ir spēka vingrinājumi un katru dienu ir pārbaudes pie fiziologa un psihoterapeita, ir jāpilda arī psiholoģijas testi. Tiek veikta ļoti padziļināta izmeklēšana. Psiholoģijā, piemēram, iedot izcili garlaicīgu uzdevumu, gandrīz miegs nāk, bet tā pārbauda tavu spēju koncentrēties. Speciāli pārbauda spēju reaģēt, kad ir liela slodze, ar speciāliem mēraparātiem vērtē smadzeņu darbību. Visu izvērtējot, iedot nepieciešamos vingrinājumus. Tāpēc līdzi ir fiziskās sagatavotības treneris, kuram jābūt pilnībā informētam par visām niansēm. Pirms smagā gatavošanās cikla tas viss ir jāpaveic, tā ir starta pozīcija pirms jaunās sezonas. Tad februārī būs otri testi, lai var redzēt, kādā kondīcijā pirms jaunās sezonas esi, kā esi nostrādājis ziemas posmā un kas varbūt jāuzlabo vai jāpamaina. Apmēram mēnesis līdz sacensību sezonai vēl paliek. KTM visu apmaksā, mums pašiem jānopērk tikai biļete fiziskās sagatavotības trenerim.
– Džekijs Martenss, kura komandā brauci aizvadītajā sezonā, tagad noteikti arī ir ļoti apmierināts. Tagad pēc tevis varbūt jau stāv rindā vēl vairākas komandas?
– Rindu neredzu, bet piedāvājumi ir. Martensa komandā nākamsezon gan diezin vai braukšu. Viņi jau pirms kāda laika bija palaiduši ziņu, ka esam noslēguši līgumu uz trim gadiem, kaut gan nekā tamlīdzīga nav.
Kaspars Jonass:
– Tas no Džekija Martensa komandas nebija korekti. Iespējams, ka viņi tā darīja tāpēc, lai citas komandas nemaz neizrāda interesi – sak, Jonass paliek pie mums. No otras puses – varam izdarīt secinājumus… Vai mums turpmāk vēl vajag ar viņiem sadarboties? Pašreiz Paulam nav līguma ne ar vienu motokrosa komandu, mums ir tikai līgums ar KTM. Notiek pārrunas, varianti ir un mēs cenšamies iegūt informāciju no dažādiem avotiem, neparakstamies „uz aklo“. Ja reiz rezultāts ir, tātad līdz šim esam rīkojušies pareizi. Kāpēc būtu kaut ko krasi jāmaina un jāriskē? Neesmu gatavs Paulu tagad uzticēt citiem treneriem, jo tam nav nepieciešamības. Mums ir izveidota laba bāze, redzu, ka mums viss darbojas pat profesionālāk nekā Paula komandas biedriem un nekā vēl vairākiem citiem braucējiem.
– Nav tā, kā dažkārt notiek sporta spēlēs – nāk klāt kādas komandas pārstāvji un kaut vai aplinkus apjautājas, kādi ir plāni nākamajai sezonai? Tagad tomēr pēc tevis jau varētu būt arī pieprasījums…
– Motokrosā tā arī notiek, taču pie manis neviens nav nācis. Visi zina, ka mans menedžeris ir Kristers Serģis un visas sarunas notiek ar viņu. Man nav jālauza galva par to, kurā komandā braukšu, man ir tikai jātrenējas un jāstartēs sacensībās. Es tajās lietās neiedziļinos un man arī nav ne pieredzes, ne zināšanu, lai izprastu piedāvājumus. Tētis ar Kristeru stundām pārrunā, meklē labākos variantus, visi kopā runājam un lemjam, kā būtu labāk.
– Vai pēc šīs sezonas dubultpanākuma dāsnāks kļūs KTM nodrošinājums?
– Mums ir pagājuši divi no pieciem sadarbības gadiem un man nav iemesla būt neapmierinātam. Iespējams, ka tiks dubultots rezerves daļu budžets, taču par visām šīm lietām jārunā ar Kristeru. Sliktāk jau nu noteikti nebūs…
– Kad tev iznāca pirmo reizi uz skolu aiziet? Tagad tomēr jau mācīsies vidusskolā, laikam būs grūtāk visu apvienot…
– Biju 2. septembrī, kad visiem arī bija pirmā skolas diena, bet nākamā skolas diena man bija pēc desmit dienām. Tagad jau sāku ieiet ritmā. Mācos Aizputes vidusskolas 10. klasē, pirms tam Kalvenes pamatskolā man ar mācībām problēmu nebija, skolotāji arī bija pretīnākoši un ceru, ka tagad būs tāpat. Ja jau pats centies, tad arī skolotāji palīdzēs. Skolas direktore jau bija uzaicinājusi tēti uz pārrunām, liekas, ka sapratīsimies. Grūtāk būs tad, kad sāksies braukšanas treniņi ārzemēs un kad sāksies sezona, tad gandrīz visu laiku būšu prom.
– Tu jau reiz biji uz FIM pasaules čempionu godināšanu. Kurš tev toreiz pasniedza čempiona diplomu un šķīvi?
– Īsti neatceros, bet laikam Žoels Smetss. Man nav tik svarīgi, kurš tieši pasniegs – tas jebkurā gadījumā būs kāds slavens motobraucējs, kuram ir vērts līdzināties un tas man būs liels gods.
***
Paula Jonasa menedžeris, pieckārtējais pasaules čempions motokrosā ekipāžām Kristers Serģis:
– Pauls Jonass pirms diviem gadiem vai pirms gada un tagad – tie tomēr ir jau divi visādā ziņā dažādi braucēji. Tagad Pauls ir Eiropas un pasaules junioru čempions, var pat teikt – absolūtais junioru čempions 125 kub.cm klasē. Nav runas par kaut kādu noteikumu diktēšanu no mūsu puses. Tas nebūtu pareizi, taču kaut kādai lielākais pretīnākšanai no Paula jaunās komandas ir jābūt. Pirms gada mēs par diezgan lielu naudu pirkām no Džekija Martensa komandas tehnisko nodrošinājumu, braukšana Martensa komandā nāca par labu Paulam arī atpazīšanai – kā nekā bijušā pasaules čempiona komanda, kurā izauguši pazīstami meistari, bet tagad mēs gribētu, piemēram, tās viņa iespējas vairs nepirkt – tagad taču tev komandā ir divkārtējais čempions. Labi, var arī pirkt, taču jau par citu summu. Tagad Pauls jau ir pierādījis, ka ir cienīgs saņemt labākus nosacījumus. Mēs to naudu, ko samaksājam kādai komandai par to, lai Pauls tajā varētu braukt, labāk ieguldīsim viņa treniņoprocesā vai tehnikā, lai kaut vai lieku reizi varētu atļauties ārzemēs veselīgāk paēst nevis pašiem gatavot. Turklāt nav taču tā, ka mēs paliekam „uz ielas“ – ir līgums ar KTM, tā ka viss notiks un nav vajadzīgs saistīt sevi ar līgumu uz trim gadiem vēl ar kādu komandu. Aizmugure mums ir. Nākamās sezonas uzdevums ir strādāt pie ātruma īpašībām. Izvēloties komandu nākamajai sezonai, primārais ir tas, lai Pauls varētu koncentrēties tikai braukšanai un treniņiem, lai konkurētspējīga būtu sagatavotā tehnika, lai ir normāli sadzīves apstākļi, lai viss ir maksimāli nodrošināts sportista izaugsmei. To visu jāpanāk ar iespējami mazāku finansiālu ieguldījumu no mūsu puses. Ar saprātīgu ieguldījumu. Tagad mums ir svarīgi kopā ar Paulu pieņemt pareizu lēmumu. Pagaidām neesam kļūdījušies. Skaidrībā gribas tikt pēc iespējas ātrāk, taču nedrīkst arī steigties, viss ir jāizsver, par visu jāpārliecinās, jo „pasaku stāstītāju“ netrūkst. Pašreiz (saruna notika pagājušo trešdien – A.K.) ir divi reāli piedāvājumi, it kā ir vēl trešais, taču Džekija Martensa komandas starp tiem nav, jo viņi nepieņēma mūsu nosacījumus turpmākajam darbam, turklāt nav mums īstas ticības viņu nākotnes solījumiem. Kopumā sadarbība aizvadītajā sezonā mums bija sekmīga, ir arī rezultāts, taču par turpmāko ir pārāk atšķirīgs skatījums. Nākamā sezona Paulam atkal būs ļoti būtiska un lielā mērā izšķirīga, jo Džefrijs Herlingss pēdējo gadu brauks MX2. Tas nozīmē, ka KTM „Red Bull“ rūpnīcas komandā atbrīvosies vieta pasaules čempionātā MX2 klasē un Pauls ir viens no tiem, kas šo vietu varētu ieņemt. Arī tāpēc nedrīkst neko sasteigt un kļūdīties.
Autors: Anatolijs Kreipāns