Līdz 15. novembrim Liepājas muzeja ratnīcā skatāma izstāde par kurzemnieku vīru un sievu rotām, kas papildināja Kurzemes tautastērpu informācijas centra rīkoto tikšanos. Interese bija tik liela, ka sarunas notika muzeja Mazajā zālē. Daudzi bija atsaukušies aicinājumam atnest saktiņas, piespraudes vai kniepķenus no saviem krājumiem vai rotaslietu lādītēm.
Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete bija aicinājusi rotkaļus Andri Grebi un Jāni Bunku, kurš vairākiem klātesošajiem tautastērpu darinātājiem bija īsts atradums, jo piedāvāja pogas ņieburiem un jakām. Varēja iztaujāt arī dzintarapstrādes meistari, studijas “Zītars” vadītāju Austru Ziemeli. Klātesošiem tika īsos vilcienos ieskicēta rotu vēsture, to attīstība kopsolī ar tehnoloģijām, meistari palīdzēja rast atbildes uz daudzajiem klātesošo jautājumiem, arī par rotu valkāšanu un tīrīšanu.
Moderno apģērbu var un vajag papildināt ar latviešu rotām, taču uzmanīgākam jābūt, valkājot tautastērpu – arheoloģiskajam tērpam atbilstošas ir rotas no 9. līdz 13. gadsimtam, etnogrāfiskajam šīs senās rotas nepiedien. Tāpēc būtu aplami 18./19. gadsimta tērpa kreklu saspraust ar pakavsaktu, villaines saturēšanai izmantot stopsaktu vai pūčsaktu. ienākot kristietībai, mainījās apbedījumu veids, sociālā struktūra un tika aizliegta tradicionālā dzīvesziņa, tāpēc mainās arī apģērbs un rotāšanās – mazumā iet vīru rotas, zūd rotu kā amuletu aizsargfunkcija.
Sudraba vai metāla rotas, saktas noteikti nevajadzētu tīrīt ar “Skaidru”, pasta ir pārāk abrazīva, norādīja meistari, atbildot uz interesentu jautājumiem. Labāk izmantot smalku krīta pulveri vai zobu pulveri, ja tāds vēl ir kur atrodams. Arī zobu pasta neko sliktu nenodarīs. Misiņa rotas tīra ar krējumveidīgu putriņu, kas rodas krīta pulveri sajaucot ar ožamo spirtu. Dzintara rotu valkātājiem, glabātājiem jārēķinās, ka dzintars ar laiku paliek “vecs’ – trausls, pabrīdināja A. Ziemele. Nereti uz studiju “Zītars” kāds atnesot lielu dzintra gabalu, ko taupījis, bet nu nodomājis sastrādāt kniepķenā vai kādā rotā, bet ar laiku dzintars palicis trausls, nav vairs apstrādājams.
Novembrī Kurzemes tautastērpu informācijas centrs sola sarunu par lakatiem.
