Atbildīgie dienesti nomedījamo meža cūku skaitu Latvijā pagaidām nolēmuši saglabāt kā līdz šim, taču medniekus mudinās aktīvāk kvotu izpildīt līdz galam, ko citas sezonas mednieki nav darījuši. Lai medniekus motivētu, jau pagarināta dzinējmedību sezona un pēc vajadzības plānots piešķirt papildu medību atļaujas. Tāpat zoologs norāda, ka no vides viedokļa meža cūku populācijai skaita samazināšana ļaunumu nenodarīs.
Pēc garām diskusijām mednieku organizāciju, Pārtikas veterinārā un meža dienestu starpā šobrīd nolemts krietni samazināt mežacūku populāciju patiešām izšaujot visu sezonas kvotu, kas ir 66 tūkstoši dzīvnieku. Līdz šim mednieki no šī skaita parasti izšauj tikai 60%. Kopumā aizvadītajā sezonā uzskaitīti aptuveni 75 tūkstoši cūku.
Latvijas mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks pret cūku masveida medībām ir skeptisks un uzskata, ka tik lielu skaitu izšaut ir nereāli pāris mēnešos: „Kapacitāte un iespējas nav mums tik lielas. Otrkārt, cilvēkiem ir psiholoģiski jātiek pāri barjerai, ja viņš ir 20 gadus konkrēto medību iecirkni attīstījis, veidojis, mēģinājis ieaudzēt dzīvniekus un rūpējis, bet tagad drastiskā veidā mežacūku skaitu tur jāsamazina. No daudzu mednieku puses ir ļoti liela interese par šo situāciju un pat atturīga attieksme pret izšaušanu.”
Arī Latvijā galvenā problēma būs tieši mednieku motivācija, jo uzspiest šaušanu nevar. Tādēļ ir svarīgas kompensācijas tieši par cūku nogādāšanu laboratorijās, bet arī tas negarantējot aktivitāti. „Kā zinām, katra kustība maksā kaut kādu naudu. Lai cilvēks nogādātu šīs meža cūku mirstīgās atliekas līdz PVD analīžu veikšanas vietai, tie ir izdevumi. Un es šo kompensāciju vairāk vērtētu kā nodrošinājumu, ka visi mednieki būtu ieinteresēti tieši šo analīžu veikšanā. Jo ļoti svarīgi ir sekot līdzi stāvoklim, tāpēc analīzes ir obligātas,” norāda Barviks.
Zoologs, bijušais medību daļas uzraugs Jānis Ozoliņš norāda ka mednieki Latvijā mežacūku populācijas blīvumu palielinājuši mākslīgi – kolektīvu ietvaros nosakot selektīvas medības, aizliedzot šaut mātes, medījot tikai sivēnus un piebarojot dzīvniekus ziemas sezonā. Tādēļ no vides viedokļa mežacūku populācijas krasa samazināšana nav katastrofāla.
„Latvija attiecībā pret meža cūku areālu atrodas uz galējās ziemeļizplatības robežas un tas nozīmē, ka mūsu mežos, kas pēc bioģeogrāfiskā iedalījuma pieder pie boreālajiem jeb ziemeļu mežiem, tad meža cūku blīvumam šeit nav jābūt lielam. Dabiskā mežu ekosistēmā meža cūkām šeit nav jābūt tik daudz, kā viņas līdz šim ir uzturētas ar medību saimniecību,” skaidro Ozoliņš.
Samazinot meža cūku blīvumu uz pusi, 60% vai 90%, runāt par kādiem būtiskiem zaudējumiem videi nevar,” norāda zoologs.
Ozoliņš uzskata, ka mežacūkas būtu jāmedī pēc blīvāk apdzīvotiem reģioniem, kas ir Kurzeme un Zemgale, kā arī centrālā Vidzemes daļa, turklāt mednieki no citiem reģioniem varētu nākt talkā pārējiem, tādējādi nodrošinot vajadzīgo kapacitāti.
Jau ziņots, ka valdība uzdeva Zemkopības Ministrijai uz 11. februāra sēdi sagatavot priekšlikumus par pasākumiem mežacūku depopulācijas nodrošināšanai un tam nepieciešamo finansējumu.
