Bunkas kultūras nama vadītāja Malda Andersone ir pārliecināta, ka zvanu krāšana rada pozitīvu enerģiju un labvēlīgu auru. Viņas kolekcijā ir aptuveni 400 zvanu.
Pirmo zvaniņu balta porcelāna eņģelīša formā Maldai pirms sešiem gadiem uz Ziemassvētkiem uzdāvinājuši ģimenes draugi.
“Līdz kolekcijai vēl tālu, esmu tikai krājējs,” pieticīgi par savu zvanu saimi izsakās saimniece. Stikls, koks, dzija, metāls, keramika, āda, papīrs. Pārstāvēti arī citi materiāli.
Tikpat plaša ir zvaniņu ģeogrāfija. Kuplu skaitu no Krievijas atvedis dzīvesbiedrs Miervaldis, tālbraucējs, pulkāki braukuši no Vācijas. “Varu atteikties no jebkā, arī no gardumiem, ka tik iznāk jauns zvans!” atklāj M. Andersone.
“Daudzus esmu pirkusi, brīžiem jau aiziet neprātā, dažus arī iemainījusi. Baigi forši ir saņemt dāvanas no savējiem un veltes no mazpazīstamiem cilvēkiem, jo mana aizraušanās nav noslēpums,” pastāsta kolekcionāre.
Vārdus saviem zvaniem Malda nedod, taču skaidri atceras, kurš no kurienes nācis, un nedomā apstāties. “Vilkšu līdz tūkstotim un dienasgrāmatas veidā par katru zvaniņu uzrakstīšu pa stāstam,” apņēmības pilna ir kultūras darbiniece.
Plašāk lasiet piektdienas, 7. marta, “Kursas Laikā”.
