Atceroties 1949. gada 25. marta deportācijas notikumus, šodien 25. martā plkst. 12.00 Liepājas muzeja telpās K. Ukstiņa ielā 7/9 pulcējās Liepājas Politiski represēto kluba biedri, dažādu skolu skolēni, piederīgie. Represētos uzrunāt bija ieradies Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un Liepājas muzeja vadītāja Dace Kārkla.
Uzrunājot represētos pilsētas mērs U. Sesks uzsvēra, ka īpaši šobrīd latviešiem jābūt modriem par savu brīvību un nacionālo pašapziņu. “Tagad, kad Ukrainā notiek kas līdzīgs kā Latvijā 1940. gadā ir īpaši svarīgi atcerēties, kas mūsu tautai nodarīts. Ir svarīgi pulcināt rekrūšus Zemessardzes rindās un sniegt patriotisko audzināšanu mūsu skolēniem,” uzrunā uzsvēra U. Sesks.
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla atzina, ka ir lepna par to, ka Liepāja ir vienīgā pašvaldība ārpus Rīgas kurā ir koncentrētas liecības par Latvijas okupāciju. “Galvenā šīs vietas vērtība ir tā, ka muzejā atrodas Politiski represēto klubs, kura biedriem ir telpas, kur sanākt,” sacīja D.Kārkla.
Represētie atcerējās bijušo dienu notikumus, dalījās atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto. Pēc pasākuma, plkst. 13.00 no muzeja K. Ukstiņa ielā 7/9 represētie ar autobusu devās uz Tores staciju, lai plkst. 14.00 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.
Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres, nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.
