Ļoti liela daļa sabiedrības akceptē valsts aktīvu iejaukšanos ģimenes dzīvē, liecina konservatīvu ideju institūta “Populares Latvija” un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktā pētījuma “Ģimene: ideāls un realitāte” rezultāti.
Vairākums jeb 90% iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jāiejaucas ģimenes dzīvē, piemēram, ar sociālo dienestu darbinieku apmeklējumu, ja netiek nodrošināts, ka skolas vecuma bērns iegūst izglītību, bet 87% uzskata, ka tas jādara, ja ir aizdomas, ka bērnam netiek nodrošināta pienācīga veselības aprūpe, un 80% – ja vecāki bērnu pienācīgi nebaro.
Valsts iejaukšanos ģimenes dzīvē 75% iedzīvotāju akceptē arī situācijās, kad viens laulātais sit otru, un 53% – tad, ja ir aizdomas, ka vecāki per savus bērnus. Tāpat 43% iedzīvotāju uzskata, ka to drīkst darīt, ja vecāki bērnam māca kādas netradicionālas reliģijas uzskatus, 39% – ja mājā valda nekārtība un netīrība, 35% – ja bērni līdz 12 gadu vecumam atstāti mājās vieni bez pieaugušo uzraudzības, 15% – ja bērni, atbilstoši vecāku rīkojumam, vieni paši strādā piemājas saimniecībā, bet 14% – ja mājās ir ļoti stingra disciplīna – arī bez fiziskas vardarbības.
Iedzīvotāji paļaujas uz valsts atbalstu arī citās jomās, piemēram, vecumdienu nodrošinājumā. Lai arī ap 53% aptaujāto ir pārliecināti, ka par gados veciem cilvēkiem galvenās rūpes ir jāuzņemas viņu ģimenes locekļiem, 35% uzskata, ka tas būtu jādara valstij un visai sabiedrībai.
Tomēr, neraugoties uz samērā izteikto paļaušanos uz valsts atbalstu, vairākums iedzīvotāju jeb 76% tomēr uzskata, ka cilvēkam vispirms ir jāparūpējas par savas ģimenes labklājību, nevis par prioritāti jāuzskata sabiedrības labklājība.
Dažādās dzīves situācijās iedzīvotāji primāri rēķinātos tieši ar ģimenes locekļu atbalstu. Piemēram, 71% aptaujāto, kuriem ir bērni, norādīja, ka finansiālās grūtībās varētu paļauties uz bērnu palīdzību. Kopumā 49% iedzīvotāju finansiālu atbalstu, piemēram, nelielu aizdevumu, meklētu pie ģimenes locekļiem, 21% – pie draugiem un tikai 15% kredītiestādēs.
Analizējot sabiedrības priekšstatus par pienākumiem pret bērniem, pētnieki secinājuši, ka pēc 61% iedzīvotāju domām vecāku pienākums ir dot bērniem visu labāko pat uz savas labklājības rēķina. Tai pašā laikā iezīmējušies skaidri priekšstati par vecāku pienākumu robežām, proti, 25% aptaujāto uzskata, ka bērnam ir pieņemami dzīvot vecāku aprūpē līdz pilngadība, 34% par robežu uzskata 20 gadus, 28% – 25 gadus, bet 2% – 30 gadus un vairāk.
Analizējot faktisko situāciju, noskaidrots, ka kopā ar bērniem, kas vecāki par 26 gadiem dzīvo 13% vecāku, bet ar bērniem vecumā virs 30 gadiem – 7%.
Pētījums veikts 2014.gada martā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
