Vasaras saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir ziedu pušķi un vainagi, kas veidoti no savvaļas augiem. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālai labklājībai, jātceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes dabas uzraudzības un izglītības departamenta darbinieks Andris Soms.
“Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu
sarakstu, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka pirmajā vietā visticamāk
būtu smaržīgā naktsvijole. Tad tālāk droši vien varētu ierindot
dzegužpirkstītes un dzegužpuķes. Tomēr priecē, ka pēdējos gados cilvēku
attieksme ir uzlabojusies – Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, daudzi
pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Pagājušā
gadā bijis viens gadījums, kad apsekojot tirgus pirms Jāņiem, kad zāļu
pušķos bija aizsargājamās dzegužpuķes,” pastāsta A. Soms.
Augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 6. pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.
Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi. Tiem nepieciešams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīgs gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu pārstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identisku vidi.
Citiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības. Bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā – jumstiņu gladiola, aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.
Aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie naudas sodi ir visai bargi – fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, atgādina A. Soms.
