Vakar nodots ekspluatācijā jaunizbūvētais siltumtrases posms Liepājā, “Laumas” mikrorajonā, kas dos iespēju palielināt “zaļās”, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītās siltumenerģijas īpatsvaru pilsētā, aģentūra LETA uzzināja siltumapgādes uzņēmumā SIA “Liepājas enerģija”.
Papildu ieguvums ir arī jauni klienti, kas izmantojuši iespēju un pieslēguši savus nekustamos īpašumus centralizētajai siltumapgādei. Siltumtrase izbūvēta 1,6 kilometru garumā.
Siltumtrases izbūve notika ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu 40% apmērā no projekta izmaksām.
ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts “Atdalīto siltumapgādes sistēmas savienošanu ar centralizēto siltumapgādes sistēmu Liepājā, nodrošinot pāreju no fosilā uz atjaunojamo energoresursu” ir pēc skaita jau piektais, kas uzņēmumā “Liepājas enerģija” tiek īstenots ar ES atbalstu. Tā mērķis ir turpināt samazināt uzņēmuma ražošanas izmaksas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un ražojot videi draudzīgu “zaļo” enerģiju. Īstenojot šo projektu, izbūvēta siltumtrase 1,6 kilometru garumā, kas ar centralizētajiem siltumtīkliem savienos divas līdzšinējās autonomās gāzes katlumājas Elizabetes un Ziemupes ielā.
Jauno siltumtrases posmu izbūvēja SIA “Grobiņas SPMK”.
Kā jau iepriekš norādīja SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs, ir svarīgi palielināt “zaļās” siltumenerģijas piegādi, likvidējot nelielās gāzes katlumājas, tādējādi vēl vairāk samazinot dabasgāzes patēriņu. Būtisks ieguvums ir importētā, fosilā energoresursa – gāzes – aizstāšana ar atjaunojamu energoresursu – šķeldu, kas ir lētāka, tepat pieejama un kuras ražošana “silda” mežizstrādes nozari.
Kopējās SIA “Liepājas enerģija” piesaistītās investīcijas no ES Kohēzijas fonda ir aptuveni 13,5 miljoni eiro. Līdz šim “Liepājas enerģija” bija īstenojusi četrus ES Kohēzijas fonda projektus. Divu projektu realizēšanas gaitā izbūvēti divi jauni siltuma avoti – 10 megavatu (MW) biokoģenerācijas stacija un 30 MW biomasas katlumāja, kas kopumā nodrošina “zaļās” siltumenerģijas īpatsvaru uzņēmuma bilancē vairāk nekā 60%. Pārējie divi projekti bija vērsti uz pilsētas maģistrālo siltumtīklu nomaiņu, kas siltumenerģijas zudumus ļāva samazināt vairāk nekā divas reizes.