“Par tādu kaķi sapņoju četrpadsmit gadus, bet gribēju lielu, lai nav mēbeļu plēšanas un citu kaķa bērnu problēmu. Neskaitāmas reizes aplūkoju šo šķirni bildēs, galerijās, iekārtoju pat speciālu mapi ar lielu un mazu sfinksu attēliem. Pirms pusotra gada izlasīju sludinājumā, ka trīsgadīgu Kanādas sfinksu piedāvā par lētu naudu – 25 latiem,” stāsta Inga Greča.
Plikais runčuks, pēc pases – Lanion Oscar, atvests no Kuldīgas. No vaislai nederīgā Oskara, kas bija sapelnījis medaļas izstādēs, iepriekšējie saimnieki atbrīvojās, jo izkastrētais kaķis nav varējis sadzīvot ar kaķeni.
Inga neslēpj, ka attiecības abiem ir īpašas: “Viņš guļ man blakus zem segas, uz spilvena. No rītiem modina, ar ķepām paijājot seju, pēc tam pārbauda, vai dēls negrasās mosties. Ja Gabrielam acis vaļā, skaļi murrā: celies!”
Inga savu mīluli raksturo kā ļoti sabiedrisku, pacietīgu, iecietīgu: nevienam nav ne kodis, ne skrāpējis, ja nu nejauši – spēlējoties. Ja kaut kas nepatīk, laižas prom. Gabriels sapratis: jo mazāk viņš Oskaru murcīs, jo kaķis būs mīļāks, pielaidīgāks.
Oskaram, mājās sauktam arī par Pici, ir neparastas krāsas āda – Seal Link Mink bicolor. Nosaukums latviski tulkojams aptuveni kā roņa un ūdeles kopkrāsa – kakao ar pelēcīgu pieskaņu, un pēc taustes atgādina zamšu.
“Spalvas nav mājās, vienkārši ideāli! Pieklājīgs, mēbeles neplēš, nadziņus asina tikai grīdas paklājā. Par mazgāšanos procedūru nav stāvā sajūsmā, bet iestāstu viņam, ka vajag, un reizi nedēļā ļaujas. Plikajam kaķim ir īpatnēja smarža, kas, sajaucoties ar sviedriem un netīrumiem, nav patīkama,” teic saimniece. Picis sajūsminās par mīkstām mantiņām, ko var paņemt mutē. Iecienīta ir pelīte ar kaķu zāli iekšā, bet ausu tīrāmie puļķīši ir viss! Var jautri spēlēties: mētāt pa gaisu, padzenāt. Nolikti vai noslēpti, bet vietā puļķīši vairs nebūs.
Oskaram garšo pusprofesionālā kaķu barība. Latvijā ražoto neatzīst, bet speciāli sfinksiem paredzētā – dārga.
Daudz plašāk “Kursas Laika” 26. septembra numurā!
