AS “KVV Liepājas metalurgs” ir izstrādāti divi biznesa plāni, kādā veidā tiks turpināta uzņēmuma darbība, un jūnija beigās vai jūlija sākumā tie tiks iesniegti valdībai, intervijā aģentūrai LETA sacīja “KVV Group” līdzīpašnieks Valērijs Krištals.
Pirmais plāns paredz, ka darbu turpina uzņēmuma velmēšanas cehs un izgatavo velmējumus no iepirktajām sagatavēm. Ceha maksimālā jauda ir 64 000 tonnu velmējumu mēnesī, patlaban tiek saražots 25 000 līdz 30 000 tonnu.
“Velmētavā mēs pat pieņēmām jaunus darbiniekus – šonedēļ pieņemti 30 jauni darbinieki, un patlaban šajā cehā strādā 320 cilvēki,” sacīja Krištals.
Otrs scenārijs, kuru “KVV Liepājas metalurgs” gatavojas iesniegt valdībai, paredz tēraudkausēšanas ceha darba atjaunošanu.
“Lai īstenotu šo scenāriju, mums nepieciešama sadarbība ar valdību – skaidrs valdības plāns un laika grafiks, kā tiek plānots samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus. Pirms uzņēmuma pirkšanas administrators mūs informēja, ka 2015.gada laikā šis jautājums tiks atrisināts, ar to arī rēķinājāmies un turpinām rēķināties,” skaidroja Krištals.
Viņš uzsvēra, ka otrā scenārija īstenošanai svarīgi ir trīs priekšnosacījumi un par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jautājumu vēl svarīgāka esot cenas stabilizācija metāllūžņu tirgū. Metāllūžņu cenas straujš lēciens no 207 eiro par tonnu uz 245 eiro par tonnu bija galvenais iemesls, kāpēc maijā pēc divu nedēļu darbības tēraudkausēšanas cehs tika apturēts.
Trešais nosacījums, kas nepieciešams “KVV Liepājas metalurga” darbības atjaunošanai pilnā apjomā, ir vietējā metāllūžņu un armatūras tirgus aizsardzība, norādīja Krištals.
Viņš sacīja, ka gadījumā, ja īstenojas visi trīs nosacījumi, tad tēraudkausēšanas krāsni varētu iedarbināt 2,5 mēnešu laikā – septembra beigās.
Krištals stāstīja, ka patlaban “KVV Liepājas metalurga” zaudējumi sasniedz 4,2 miljonus eiro. Divu miljonu eiro zaudējumus radīja rūpnīcas uzturēšana no rudens līdz darbības atsākšanai februārī, vienu miljonu eiro – tēraudkausēšanas krāsns iedarbināšana un 1,2 miljonus eiro – divas nedēļas ilgusī tērauda kausēšana.
“Sapratām, ka tā turpināt nevar, tāpēc tika pieņemts lēmums krāsni apturēt. Arī lūžņi bija iepirkti tikai 15 000 tonnu, un tad sekoja straujais cenas lēciens, kas produkcijas ražošanu padarīja nerentablu. Ja nolemsim krāsni atkal iedarbināt, tad būs par pieņemamu cenu jāiepērk lielāks metāllūžņu apjoms, lai krāsni varētu nodrošināt ar izejvielu vismaz divus trīs mēnešus uz priekšu,” skaidroja Krištals.
Viņš piebilda, ka abus izstrādātos turpmākās darbības scenārijus valdībai plānots iesniegt laikā no 29.jūnija līdz 2.jūlijam.
