VAS “Latvijas Gaisa satiksme” (LGS) atsāks sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus Liepājas starptautiskajā lidostā, tiklīdz tā atsāks darbu pēc rekonstrukcijas, aģentūru LETA informēja LGS.
Par lidojumu vadību rūpēšoties labi sagatavots, kvalificēts personāls, kura rīcībā jau ir vismodernākais aprīkojums.
Liepājas lidostā lidojumu vadības tornis strādājot arī tās modernizācijas laikā, sniedzot lidojumu informācijas pakalpojumus, bet pēc rekonstrukcijas pabeigšanas tiks atsākta tiešo gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana.
LGS, ieviešot jaunās tehnoloģijas, strādā pie lidojumu procedūras izstrādes, kas nodrošinās lidmašīnu nosēšanos, izmantojot satelītus un iztiekot bez uz zemes bāzētas aparatūras komponentes. Procedūra tiks izstrādāta abiem skrejceļa virzieniem. Tāpat lidostā ir uzstādītas jaunas, modernas meteoroloģiskās iekārtas.
LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidro, ka Liepāja tradicionāli ir viens no aviācijas centriem valstī un no šejienes jau pagājušajā gadsimtā tika veikts vērā ņemams skaits regulāro reisu, kā arī darbojās mazā aviācija. Turklāt Liepāja pēc rekonstrukcijas tikšot izmantota arī kā rezerves lidlauks. Tāpēc LGS Liepājā sniegšot visaugstākos līmeņa gaisa vadības pakalpojumus, lai pēc rekonstrukcijas lidostā spētu sekmīgi nodrošināt starptautiskus lidojumus. Tauriņš cer, ka starptautisko lidojumu daudzums būtiski palielināsies. Viņš uzsver, ka lidojumu vadības aprīkojuma modernizāciju un augstas kvalifikācijas personāla nodrošināšanu LGS veica arī pirms lidostas rekonstrukcijas sākšanas, sasniedzot tikpat augstu līmeni kā Rīgas lidostā, tāpēc ļoti radikālas izmaiņas nav nepieciešamas.
Liepājas lidostas rekonstrukcijas gaitā tiek izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas. Lidojumus no Liepājas lidostas plānots atsākt 2016.gada vasarā.
Kā ziņots, kopējās Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Liepājas starptautiskās lidostas attīstība” izmaksas ir 9,27 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda finansējums ir 7,80 miljoni eiro, bet privātais finansējums – 1,37 miljoni eiro.
